OK Purva Bridējs
Ilze Krišlauka, Speciāli "Sestdienai"

Latvijas triatlonisti grib tikt uz olimpiādi - trenejoties viņi peld, brauc ar velosipēdu un skrien 34 stundas nedēļā

Uz norunāto triatlona paraugstundu Ķīšezera krastā atbraukušie izturības meistari pirmajā brīdī ārēji ne ar ko neatšķiras: puiši kā puiši - ar saviem jokiem un vīru runām. Viens joprojām uzvalkā, tieši no darba braukdams, cits jau pavisam sportiskā izskatā ar velosipēdu līdz Mežaparkam atripinājis. Tobrīd vienīgais viņu nodarbes apliecinājums ir automašīnu logos redzamais uzraksts www.triatlons.lv.
Kā jau triatlonā pienākas, vīri nolemj sākt ar peldēšanu. Paraugu ūdeni un noskurinos - auksts. Līdzīgi domā arī viens no sportistiem, pavīd doma pārcelt peldēšanas treniņu uz baseinu. Tikmēr viens nemiera gars jau pazūd vakara saules apspīdētajā ezerā, pārējiem atliek vien pievienoties.
Sagatavošanās pirmajam posmam gan aizņēma labu laiciņu. Izskatījās, ka nav tik viegli iekļūt cieši piegulošajā hidrotērpā - pabiezā, gumijota auduma "ādā", kas pasargā ķermeni no atdzišanas, peldot vēsākā ūdenī. Zem hidrotērpa tika uzvilkts nākamajām disciplīnām - velobraukšanai un skriešanai - domātais apģērbs, lai pārģērbjoties nebūtu jātērē dārgais laiks.
Tērpi perfekti izceļ puišu muskuļotos, bet ne pārspīlēti uzpumpētos augumus. Nav viegli novērst skatienu no trenētajiem ķermeņiem. Sievietēm ir ko acis papriecēt. Neviļus rodas doma, ka šiem vīriem būtu grēks darīt ko citu -viņiem jābūt tieši triatlonā par prieku sev un skatītājiem. Nedaudz saraujos, redzot triatlonistus metamies, manuprāt, vēsajā ūdenī.
Pēc pārdesmit minūtēm viņi cits pēc cita nāk krastā, atgādinot filmās redzētu armijas desantu. Veikli atbrīvojas no gumijotajiem kostīmiem, lai dotos nākamajā posmā - velobraucienā. Varu tikai pabrīnīties, ar kādu enerģijas pilnu vieglumu tas viņiem izdodas. Šoreiz gan pedāļu mīšana ir tikai paraugdemonstrējums mums, nezinīšiem, vēlāk velosipēdi tiek ievietoti automašīnās un vīri aizbrauc uz Biķerniekiem, lai dotos pāris stundu ilgā, jau pavisam nopietnā treniņbraucienā. Ir jau vēls vakars, kad triatlonistu diena ir galā. Gara un nebūt ne viegla - pēc ikdienas maizes darba, pēc daudziem nopeldētiem, nobrauktiem, dažam arī noskrietiem kilometriem. Pēc dziļa miega viss sāksies no gala - ar tādu pašu dzirksteļojošu sparu un cerībām iekļūt pasaules izturīgāko vīru saraksta augšdaļā.
Iespējams, kāds no šiem četriem puišiem dosies olimpiskā triatlona distancē 2004.gadā Atēnās. Šim sporta veidam tā būs tikai otrā olimpiāde - pirmā pērn bija Sidnejā. Vīriem uzvarēja kanādietis.

SMAGI SVĪST 34 STUNDAS NEDĒĻĀ

"Diena sākas agrā rīta stundā ar aptuveni 1-2 stundu ilgu peldēšanu. Pēc neliela pārtraukuma to nomaina riteņbraukšana, tā aizņem aptuveni vienu līdz četras stundas. Vakarā seko 1-2 stundu garš skrējiens. Dažkārt šīs disciplīnas tiek apvienotas vienā treniņā. Kopējais nedēļas treniņu apjoms sasniedz pat 34 stundas," par ikdienu stāsta Jānis Ozoliņš, viens no Baltijas triatlona kluba vīriem. "Amatieriem gan pietiks ar vienu treniņu dienā kādā no trim disciplīnām - ar pareizi izstrādātu programmu arī šādā režīmā iespējams pilnvērtīgi sagatavoties startam olimpiskā triatlona distancēs.
Vai atliek laiks arī kam citam?
Pamatā visas intereses ir pakārtotas sportam. Bieži gadās, ka jāatsakās no kāda vilinoša pasākuma draugu vai ģimenes lokā, jo jābrauc uz kārtējām sacensībām. Bet pie tā jau ir pierasts, un par tādām lietām vairs īpaši nedomāju.
Ko saka sportistu sievas un draudzenes?
Hmm, neko nesaka. Pieļauju, ka viņām nav viegli, bet tāds ir mūsu darbs. Viņas to cenšas pieņemt un saprast. Protams, ir žēl, ka tik maz laika varam veltīt sev tuviem cilvēkiem. Bet esam jauni un laika vēl gana
Vai sports ir pamatnodarbošanās?
It kā jā, tomēr visi ne tikai trenējas, bet arī strādā. Dažkārt darba dēļ nākas izlaist treniņus. Triatlons ir diezgan dārgs sporta veids. Hidrotērps vien maksā Ls 160. Labs velosipēds ir vismaz Ls 500 vērts. Tas atšķiras no parasta šoseju braucamā - konstruēts tā, lai sportista kāju kustības braucot daudz neatšķirtos no skrējēja soļa. Arī pārējais inventārs maksā naudu.
Vai triatlonistu savstarpējo sarunu galvenā tēma ir tikai sports?
Tā kā kopā trenējamies salīdzinoši nesen - galvenokārt jā.
Par meitenēm, mašīnām un citām vīru lietām runāts netiek?
Protams, runājam! (Jānis smejas.) Katru dienu runājam. Cilvēki jau vien esam. Tiesa, nometnēs gan ir tā, ka pēc kārtīgiem treniņiem spēka pietiek tikai gulēšanai, kāda tur vairs runāšana.
Katrs no jums jau ir sasniedzis vērā ņemamus rezultātus citos sporta veidos. Kāpēc notiek šī pāreja uz triatlonu?
Pirmkārt, jau tāpēc, ka tas ir olimpiskais sporta veids. Saistošs ar to, ka var izmēģināt savus spēkus it kā vairākās sporta disciplīnās vienlaikus. Tā nav tikai tukša skriešana vai pedāļu mīšana. Turklāt triatlonā augstus rezultātus var sasniegt arī pēc 30 gadu vecuma.
Kādas ir izredzes Latvijas triatlonistu līdzdalībai olimpiskajās spēlēs?
Izredzes ir. Lai kvalificētos startam olimpiādē, sezonu pirms tam aktīvi jāpiedalās Pasaules kausa izcīņas posmos un jāiekļūst 60 spēcīgāko triatlonistu skaitā. Teorētiski mēs to spējam. No katras valsts olimpiskajās spēlēs drīkst startēt trīs sportisti, cerams, kādam tas izdosies.
Triatlons prasa ne tikai fizisko izturību, bet arī ļoti lielu pašdisciplīnu un gribasspēku. Ar treniņiem vien nepietiek. Jāatsakās no cigaretēm un alkohola, jāievēro īpaša diēta.
Vai tā savā ziņā nav sevis mocīšana?
Noteikti nē. Nav viegli, bet, kad treniņos vai sacensībās izdodas uzrādīt arvien labākus rezultātus, gandarījums ir garantēts.
Latvijas triatlonistu tuvākie plāni ir starti Eiropas čempionātā Karlovi Varos Čehijā. Ja kādam gadās Līgosvētkus pavadīt čehu zemē, varat doties uz jauko kūrortpilsētu un kļūt par līdzjutēju.

SAVDABĪGĀ DZIMŠANAS DIENA

Kas vairs tagad izskaidros, kāpēc amerikānim Deivam Peinam 70.gadu sākumā iešāvās prātā pavisam netradicionāla savas jubilejas atzīmēšana - sarīkot Deiva Peina dzimšanas dienas biatlonu. Klasiskā slēpošana un šaušana gan tika aizvietota ar skriešanu un peldēšanu. Ideju par izturības sacensībām pārņēma divi Peina rīkoto cīņu dalībnieki. Vēl pievienojot riteņbraukšanu un nosaucot disciplīnu kombināciju par triatlonu, Džeks Džonstons un Dons Šanahans ar Sandjego Vieglatlētikas kluba atbalstu 1974.gadā sarīkoja pirmās sacensības.
Nākamajos pāris gados triatlonam netika veltīta visai liela vērība, un, kas zina, kāda būtu tā tālākā attīstība, ja 1978.gadā Džonstona un Šanahana rīkoto sacīkšu dalībnieks ASV Jūras spēku virsnieks Džons Kolinss nebūtu sastrīdējies ar dienesta biedriem. Strīds bija visai prozaisks - kura sporta veida pārstāvji ir visizturīgākie. Lai ķildu izšķirtu, Kolinss uzaicināja savus biedrus sacensties triatlonā. Dažu nākamo gadu laikā tas no savādnieku un militāristu izklaides pārtapa visā pasaulē iecienītā sporta veidā.
1989.gadā tika nodibināta Starptautiskā Triatlona federācija. Tai pašā gadā Francijā risinājās pirmais pasaules čempionāts. Par olimpisko triatlona distanci uzskata 1500 m peldējumu atklātā ūdenī, 40 km velobraucienu un 10 km skrējienu.
Pašlaik ar triatlonu aktīvi nodarbojas vairāk nekā 110 pasaules valstīs.

LATVIJAS STIPRĀKIE VĪRI

Latvijā pirmās triatlona sacensības notika 1986.gadā Langstiņos. Piedalījās 64 dalībnieki, uzvarēja daugavpilietis biatlonists Anatolijs Ļevša. Tāpēc likumsakarīgi vēlākajos gados par Latvijas triatlona metropoli kļuva tieši Daugavpils. A.Ļevšas panākumu sarakstā ietilpst arī trīskāršs pasaules čempiona tituls ultratriatlonā (1996-1998), 2.vieta 2000.gada Pasaules čempionātā un augstas vietas komercsacensībās. Daugavpils vārdu pasaulē nesuši arī šīs pilsētas vīri Andrejs Maķelis un Jevgeņijs Pupkuss.
Šogad Daugavpilij pievienojās arī Rīga, kur pavasarī tika dibināts Baltijas Triatlona klubs. Tā kodolu veido līdz šim citos sporta veidos sevi pierādījušie sportisti - orientierists un 2001.gada Latvijas čempions vieglatlētikas krosā Jānis Ozoliņš, vairākkārtējais Latvijas čempions vieglatlētikā Ģirts Fogels, divkārtējais Eiropas un 1999.gada pasaules čempions policijas pieccīņā Romāns Melderis. Nākotnē iecerēts klubā apvienot spēcīgākos Baltijas valstu sportistus, popularizējot šo pagaidām Latvijā salīdzinoši eksotisko sporta veidu

Publicēšanas datums - 2001.gada 16.jūnijs
atbalstītāji