OK Purva Bridējs
Ilze Krišlauka

Šaha spēle skrējienā.

No 28.jūlija līdz 4.augustam Somijas pilsētā Tamperē risinās Pasaules Čempionāts orientēšanās sportā. Somijas prezidentes Tarjas Halonenas aizbildniecībā notiekošajās sacensībās par vietām pasaules spēcīgāko orientieristu elitē cīnās arī Latvijas sportisti. Jau tradicionāli tiek sadalīti medaļu komplekti klasiskajā, īsajā distancē un stafetē, bet pirmo reizi pasaules čempionāta programmā ir iekļauts arī atraktīvais un skatītājiem labi pārredzamais orientēšanās sprints. Par sacensību favorītiem uzskata Skandināvijas valstu sportistus - vislielākās cerības uz pasaules čempionu tituliem un medaļām ir norvēģiem, viņiem seko somu un zviedru skrējēji. Ziemeļnieku dominanti uz goda pjedestālu pakāpieniem var patraucēt Krievijas un Lielbritānijas pārstāvji. Latvijas orientieristiem izredzes ierindoties pasaules spēcīgāko sportistu saraksta augšdaļa ir stafetē, kas notiks ceturtdien, 2 augustā.

Oranžbalto lukturīšu medības

Vai ikkatrs Latvijas iedzīvotājs savu draugu, radu un kaimiņu vidū var atrast kādu orientēšanās sporta entuziastu, taču vairumam no viņiem ir tikai aptuvena nojausma par to, kas īsti ir šis sports.
Orientēšanās pamats ir sekojot startā izsniegtās kartes norādījumiem pēc iespējas īsākā laikā atrast kartē norādītos, dabā ar oranžbaltu auduma "lukturīti" apzīmētos kontrolpunktus un ar īpašas iekārtas - kompostiera palīdzību atzīmēt tos reizē ar karti izsniegtajā kontrolkartiņā. Pēc šim atzīmēm tiesnesis nosaka vai ir atrasti visi kontrolpunkti, un vai tie ir pareizie. Pēdējā laikā atzīmēšanos ar kontrolkartiņām nomaina elektroniskā atzīmēšanās sistēma. Pastāv divi tās standarti - EMIT un Sport Ident, Latvijā izmanto pirmo. Neliela, skrējēja plaukstā viegli guloša plāksnīte ar čipkarti katrā atrastajā kontrolpunktā jāievieto īpašā terminālā un finišā gan tiesnesis, gan sportists var pārliecināties vai ir būts visos kontrolpunktos un saņemt precīzu datora izdruku kurā fiksēts mežā pavadītais laiks.
Paralēli vasaras orientēšanās sportam pastāv vēl vairākas tā variācijas. Populārākā no tām - ziemas orientēšanās, kas risinās uz slēpēm. Pamazām atzinību iekaro arī veloorientešanās.
Pēdējo gadu laikā pasaulē arvien populārākas kļūst tā sauktās "O'Taku" distances, tās ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, arī riteņkrēslos sēdošajiem. Rezultāti tiek noteikti nevis pēc distances veikšanas ātruma, bet pēc iegūtajiem punktiem, un pārvietošanās notiek pa stingri iezīmētu maršrutu. Tā ir iespēja cilvēkiem ratiņkrēslos uz vienlīdzīgiem noteikumiem sacensties ar tiem, kuriem nav kustību ierobežojumu.
Pavisam jauns sporta veids ir orientēšanās biatlons, kurā kombinēta orientēšanās ar šaušanu. Līdzīgi kā "īstajā" biatlonā sportistam ir jāspēj apvienot precīzu šaušanas prasmi ar ātru virzīšanos distancē. 2000.gada Eiropas čempionātā orientēšanās biatlonā pirmo reizi startēja arī Latvijas izlase un mājup atgriezās ar vairākām medaļām.
Orientieristam ar fizisko rūdījumu vien nepietiks, oranžbalto lukturīšu medības un pareizā ceļa izvēle prasa arī prāta spējas. Ne velti kāds tēlainu salīdzinājumu meistars orientēšanos nodēvējis par "šaha spēli skrējienā".

Piedalīties var ikviens

Orientēšanās sporta pirmsākumi meklējami 19.g.s beigās, Zviedrijā. Latvijā pirmās sacensības notika 1936.gada oktobrī, un kā tolaik vēsta laikraksts "Jaunākās Ziņas", vienā smagajā auto pavisam viegli sasēdās gan sacensību dalībnieki, gan tiesneši. Tajā pašā laikrakstā pirms 65 gadiem izteiktā prognoze, ka nākotnē ar orientēšanos nodarbosies tūkstoši nav bijusi kļūdaina. Šobrīd Latvijā ir reģistrēti 32 orientēšanās sporta klubi, netrūkst arī individuāli skrietgribētāji.
Liels solis orientēšanās sporta attīstībā tika sperts 60to gadu sākumā. Arodbiedrību sporta biedrība "Daugava" rūpējoties par darbaļaužu veselīgas atpūtas veicināšanu uzsāka orientēšanās seriālu jeb tautas sacensību rīkošanu. Tie notiek joprojām - no agra pavasara, līdz vēlam rudenim, vairākās kārtās, vienu pēcpusdienu nedēļā, visdažādākajās Latvijas vietās vienkopus pulcējot simtiem orientēšanās sporta cienītājus. Piedalīties sacensībās var ikviens - neatkarīgi no vecuma, sociālā statusa un orientierista pieredzes. Lielākie orientēšanās seriāli piedāvā īpašas distances pieaugušajiem iesācējiem. Nav retums, kad draugu pierunāts un mežā iestumts indivīds jau pēc pirmā mēģinājuma orientēties kļūst par patiesi azartisku šī sporta veida entuziastu. Lielāka mēroga orientēšanās sacensības notiek nedēļas nogalēs. Tie ir gan Latvijas, gan novadu čempionāti, gan atsevišķu pilsētu un klubu balvu izcīņas.
Atšķirībā no citām šobrīd modernajām izklaidēm, orientēšanās sporta izmaksas ir salīdzinoši zemas - iesākumā pietiks ar vieglu un izturīgu sporta apģērbu un apaviem, kompasu un pavisam nelielu naudas summu dalības maksai. Vēlāk var padomāt par šim sporta veidam modelēta un ražota tērpa un īpašu apavu, tautā sauktiem par "bučiem" iegādi. Inventāru var iegādāties sacensību vietās.

Orientēšanās Olimpiskā perspektīva.

Neraugoties uz orientēšanās sporta popularitāti un demokrātiskao raksturu, tam joprojām nav izdevies iekļūt Olimpisko spēļu programmā. Par līdz šim pabērna lomā esošā sporta veida galveno mīnusu uzskata tā "neredzamību". Gadu gaitā ir izveidojies pamatots stereotips par orientēšanos kā par skatītājiem neinteresantu un masu mēdijos grūti atspoguļojamu sportu. 2000.gada augustā Austrijas pilsētā Leibnicā Starptautiskās Orientēšanās Federācijas (IOF) Ģenerālās Asamblejas Kongress pieņēma t.s. Leibnicas konvenciju, kurā tika definēts mērķis panākt orientēšanās iekļaušanu Olimpisko Spēļu programmā, kā pirmo soli minot skatāmības un atpazīstamības veicināšanu.
Pēdējā laikā aktīvi tiek realizēti vairāki konvencijā noteiktie principi. Arvien biežāk sacensības rīko līdzjutējiem labi pārskatāmās vietās, biezi apdzīvotu rajonu tuvumā. Sacensību centros tiek organizētas paralēlas aktivitātes publikas piesaistīšanai. Nedaudz pasmaidīt liek cits Leibnicas konvencijas punkts, kurš paredz uzlabot attieksmi pret masu mēdiju pārstāvjiem, nodrošinot viņiem pieeju starta un finiša vietām, piekļuvi sportistiem un apgādāt žurnalistus ar uzkodām un dzērieniem. Loģika ir neapšaubāma - tieši masu mēdiji ir galvenie orientēšanās sporta atpazīstamības veidotāji. No viņiem lielā mērā atkarīga notikumu pozitīva atspoguļošana, kas savukārt veicina jaunu sportistu, līdzjutēju un sponsoru finansējuma piesaistīšanu. Neizbēgami nākas pielāgoties vispārējajam komercializācijas vilnim. Iespējams tādā veidā ar romantikas auru apvītais sports zaudēs daļu savas neatkarības, bet paliekot mežā, vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē, orientēšanās sportam laika gaitā var draudēt iznīcība, labākajā gadījumā paliekot tikai veselīgas izklaides un amatieru sporta līmenī. Kaut vai tāpēc, ka arvien vairāk jauno un talantīgo orientieristu dod priekšroku olimpiskajiem sporta veidiem.
Lai orientēšanos padarītu skatāmāku, liela nozīme ir jaunākajām tehnoloģijām. Šodien, 31.jūlijā, pirmo reizi orientēšanās sporta vēsturē Tamperē notiekošā pasaules čempionāta klasiskās distances finālā tiks pielietota unikālā GPS sistēma. Skandināvu moderno tehnoloģiju monstru Benefon, Sonera un Novo sadarbības rezultātā ar 200 g smago, sportistiem piestiprināto raidītāju palīdzību uz TV ekrāniem un datoru monitoriem būs iespējams sekot līdzi katra orientierista virzībai distancē. Gan TV kameru klātbūtne, gan GPS izmantošana sacensībās ir nozīmīgs solis orientēšanās sporta attīstībā. Cerams pateicoties šīm tehnoloģijām argumenti par to, ka orientēšanās ir neredzams un skatītājiem neinteresants sporta veids pavisam drīz neizturēs kritiku, un viena barjera ceļā uz Olimpiskajām spēlēm būs kritusi.
Paralēli atpazīstamības veidošanai IOF veic intensīvu darbu jaunu nacionālo federāciju veidošanā, sportistu piesaistīšanā un elites līmeņa skrējējiem saistošāka sacensību kalendāra izstrādāšanā.
IOF un nacionālo federāciju ieguldītā darba rezultātā jau šogad orientēšanās ir iekļauta Japānas pilsētā Akitā notiekošo Pasaules Spēļu programmā, kas tradicionāli ir ģenerālmēģinājums jauno sporta veidu olimpiskajām debijām. Iespējams 2006.gadā Turīnā savas olimpiskās cerības varēs piepildīt ziemas orientieristi, paverot ceļu uz 2008.gadā Pekinā notiekošajām spēlēm arī vasaras kolēģiem.


Publicēšanas datums - 2001.gada 31.jūlijs, "Sporta Avīze"
atbalstītāji