OK Purva Bridējs
teksts: Ilze Krišlauka

Jukolas stāstiņs Nr. 1.

14.un 15.jūnijā Somijā, Sulkavā, risināsies ikgadējās Jukolas stafetes - viens no gada varenākajiem un masveidīgākajiem orientēšanās sporta notikumiem uz Planētas Zeme. Ik gadus tajā piedalās aptuveni 11 000 orientieristi.

Šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma Jukolas sacensību centru rotās arī Latvijas karogs. Līdzas Skandināvijas klubos startējošajiem Latvijas orientieristiem, ar divām vīru un vienu dāmu komandu sacensībās piedalīsies OK "Purva Bridējs" draudzīgais kolektīvs - sportisti, sārtvaidži, ekstrēmisti un pārējie drosminieki. Ideja ir skaidra - kur gan vēl citur radīsies iespēja uz starta līnijas nostāties kopā ar pasaules ātrākajiem mežu skrējējiem un varbūt pat salīdzināt savu varēšanu distancē ar kādu no orientēšanās sporta leģendām. Bez tam tā ir lieliska kopā būšana ar līdzīgi domājošajiem no visas pasaules.

Jukola-Venla

Notikums ar nosaukumu "Jukola" sastāv no divām daļam - pa dienu četru etapu "Venlas" stafetē startē dāmu komandas, viņām katrai jāveic 5-8 km. Vēlā pievakarē kontrolpunktu meklējumos "Jukolas" septiņos, 7-15km garos, etapos dodas vīri. Viņiem daļu distances jāveic nakts tumsā. Protams, drīkst izmantot lukturīšus.

Septiņi brāļi

1948.gada pavasarī Helsinku orientēšanās kluba biedriem radās ērmota ideja - sarīkot 7 etapu nakts stafeti un veltīt to leģendārajam 19. gadsimta somu rakstniekam Aleksim Kivi un viņa grāmatai "Septiņi brāļi". Tā Somijā kultūrvēsturiskās nozīmes ziņā tiek pielīdzināta tautas eposam "Kalevala". Atrodot domubiedrus citu Helsinku apkaimes klubu vidū, 1948.gada jūnijā tika dibināta asociācija "Kaukametsalaiset"- šis vārds apzīmē cilvēkus, kuri dzīvo harmonijā ar dabu. Tās uzdevums bija uzraudzīt stafetes rīkošanu. Organizācija sastāv no 77 īpaši uzaicinātiem biedriem, tās darbību pāarauga 7 cilvēku liela uzraudzības komiteja.

Jukolas stafetes vaininieks, humoristiskais romāns "Septiņi brāļi" stāsta par nebēdnīgiem bāreņiem - Juhanu, Tomasu, Apo, Simeonu, Timo, Lauri un Ero, kuri dzīvojo mājā ar nosaukumu "Jukola", un savas dienas vada klaiņojot pa mežiem, medījot un zvejojot. Pat tad, kad dzīve brāļus piespiež kļūt nopietnākiem, iemācīties lasīt, apņemt sievas un nodibināt savas saimniecības, mežs joprojām paliek viņu īstās mājas. Brāļu piedzīvojumi ir tik draiskulību pilni, ka vēl ilgu laiku pēc izdošanas grāmata bargi kritizēta kā pārāk nenopietna. Līdzās nedarbnieku dēkām A.Kivi apraksta Somijas mežus un gleznaino dabu, un tieši tas rosināja "Jukolas" stafetes aizsācējus sacensības veltīt rakstniekam. Arī dāmu stafetes "Venla" nosaukums meklējams šajā grāmatā - tā sauca vecākā brāļa Juhana sievu.

1949

Pirmās "Jukolas" stafetes risinājās 1949. gadā Helsinku tuvumā. Interesants ir fakts, ka pirmajās sacensībās etapu maiņa notika A.Kivi dzimtajās mājās (šeit domās velku paralēles ar 1. Purva Bridēja Kausa izcīņu, kas risinājās R.Blaumaņa dzimto māju tuvumā :). 1949.gadā uz starta izgāja 41 vīru komanda, finišēja 15. Tolaik orientieristi distancē devās ar 1:30 000 un 1: 40 000 topogrāfiskajām kartēm, kuras nereti bija tapušas vēl pirms otrā pasaules kara. Tikai daži sportisti startēja ar pašdarinātiem pieres lukturiem, lielākā daļa izmantoja kabatas lukturīšus. Nakts bija tumša un lietaina, bet vairākas komandas ceļa un kartes izgaismošanai iztika ar sērkociņiem. Nav jābrīnās, ka līdz finišam tika mazāk par pusi uz starta līnijas stāvējušo.

Jau 1955. gadā komandu skaits sasniedza 100, bet aizvadītajā 2002.gadā startēja 1256 vīru septiņnieki.

Pirmā "Venlas" stafete ar 190 komandām risinājās 1978.gadā, bet 2002.gadā startēja 728 vienības.

Bez mērķa uzvarēt

Jukolas dalībnieku pulks ir raibu raibais. Kontrolpunktu meklējumos dodas gan pasaules čempioni, gan visdažādākā rūdījuma un vecuma amatieri. Tiek pārstāvēti ne tikai orientēšanās sporta klubi, bet arī mācību iestādes un darba kolektīvi. Lielākajai daļai dalībnieku mērķis nav uzvarēt. Viņu vēlme ir piedalīties un izbaudīt šo notikumu, un nereti gadās, ka pirmo vietu ieguvēji distanci veic teju vai divas reizes ātrāk par pēdējiem.

Sacensības rīko īpaši izraudzīti Somijas orientēšanās klubi sadarbībā ar Somijas Orientēšanās Federāciju. Organizatori tiek noteikti jau 3-5 gadus pirms konkrētajām sacensībām. Divu dienu notikuma sarīkošanā piedalās arī ap 1500 brīvprātīgo. Sacensību centrā tiek izveidota vesela pilsētiņa - ar kafejnīcām, sporta inventāra tirgotavām, pastu, banku un pat baznīcu.

Pēdas mežā

Dabas draugi par zaļajam meža stadionam nodarītajiem postījumiem un skrējēju tūkstošu atstātajām pēdām var neraizēties. Laikā no 1995. - 1999. gadam tika veikts īpašs pētījums par sekām kādas Jukolas stafešu rīkošana atstāj uz apkārtējo vidi. Un rezultāts ir iepriecinošs - kaitējums dabai ir minimāls. Bez tam sacensību vieta iepriekš tiek rūpīgi izlūkota un distances plānotas tā, lai sportistu ceļi nešķērsotu vietas kur aug reti augi vai ligzdo putni. Vēl vairāk - šie apgabali tiek norobežoti ar īpašu marķejuma lentu un kartē iezīmēti kā skriešanai aizliegti. Nav jāraizējas arī par "civilizācijas"atkritumiem. Jo kas gan tas par orientieristu, kurš atļausies aiz sevis atstāt sadzīves atkritumu grēdu.

Gadaskaitļu mīļotājiem

1948. - tiek dibināta asociācija "Kaukametsalaiset"
1949. - notiek pirmā Jukolas stafete, kurā piedalās 41.komanda, finišē 15.
1952. - notiek pirmais Venlas skrējiens sievietēm - individuālās sacensības ar masu startu
1955. - komandu skaits Jukolā pārsniedz 100
1964. - sacensības pirmo reizi risinās īpaši šim nolūkam gatavotā orientēšanās kartē
1975. - distanču plānošanā pirmo reizi tiek izmantots Farsts.
1978. - notiek pirmā Venlas stafete
1987. - komandu skaits vīru konkurencē sasniedz 1000
1990. - dalībnieku skaits sacensībās pārsniedz 10 000 (10055)
1994. - visu laiku "ātrākā"stafete - dāmu vidējais ātrums bija 6,05 minūtes uz km, bet vīru - 5, 10 minūtes uz km. Pirmās Jukolas sacensības, kas notiek otrpus polārā loka.
2000. - pirmo reizi tiek izmantota EMIT atzīmēšanās sistēma
atbalstītāji