OK Purva Bridējs
Dina Krūmiņa

2001.GADA CEĻOJUMS: Latvija-Čehija-Austrija-Ungārija-Slovākija-Latvija.


1.septembris


Sākam vākties kopā jau ap 2 dienā. Pamazām bagāžas nodalījums pildās un ceļotāji : Jurčiks, es, Reinis,Roberts, Ieva, Ilze Līgate, Olita, Šarlix- arī ieņem savas vietas. Pavadītājekskorts (Bisex un Metummens) velk mums līdzi līdz pat slavenajām Berģu Jankas mājām, palīdz ar garīgā pacelšanu un ardievas mums pamājuši , dodas skatīties basketbolu. Pirmais kāzuss sākas ar apdrošināšanas polisi: abos divos Statoilos, kur mēģinam to nopirkt mums pieprasa nesakarīgi lielu summu( vismaz ne tādu , kādu mums busa īpašnieks iedeva tās iegādei)....izrādās pēc tehniskās pases mūsu buss ir "pasažieru autobuss", bet visas iepriekšējās polises izrakstītas kā uz vieglo mašīnu. Jurčiks liek lietā savu šarmu un pielauž Statoila darbinieces vinjam uztaisīt arī kreiso polisi, vēl dabūnot Statoil Extra karti un 20% atlaidi. Vienīgais mīnuss- neieķeksējām ,ka ši polise būs derīga arī Latvijā....patrreiz tas mūs neuztrauc, bet atgriežoties-pāris baiļu sviedru lāsītes mums notecēja. Tad nu beidzot varam doties ceļā!!!!
Kamēr šoferīši rullē,busa aizmugurē tiek korķēti vaļā trauki ...spēles, dejas, dziesmas..līdz plīsienam.

2.septembris


Lietuva ,Polija pamazām tiek šķērsotas, uz robežām īpašu problēmu un gaidīšanu nav- tā kā pēcpusdienā jau iebraucam Čehijā. Pilsēta Nahoda- šeit tiek tukšots vietējais bankomāts un pildīti pēc siltas pārtikas izsalkušie punči ( 113 CZK). Pēc Kārļa hailaitiem tiek atrasts kempings ar tiiri pieņemamiem bungalowiem gulēšanai turpat pie pirmā mūsu apskates objekta(105CZK), noliktas tur mantiņas apgērbti haikošnas apģērbi un dodamies apskatiit Teplicas klintis. Visi esam autā!!! Tikai diennakts braucienā no mūsu dzimtās zemītes - kautkas tik grandiozs. Fotoaparāti jau tiek klikšķināti pie pirmajiem akmens stabiem, kas paceļas starp eglēm tik augsti, ka īsti pat nevar redzēt kur tie beidzas. Pilni entuziasma un gribēšanas izkustināt nosēdētās kājas - dodamies 3-4 km garajā takā, rēķinot, ka laika līdz tumsai vēl diezgan. Šajos aprēķinos protams kļūdoties, jo sajūsma ir tik liela, ka uzkāpt vajag visos skatu torņos, pastāvēt pie katras klints, kuras tiešām ir viena par otru iespaidīgākas. Čehi ir gudrinieki , lai pastaigu darītu vēl aizraujošāku, salikuši ik pa laiciņam norādes, kas paslietas gaisā , kāda klints izciļņa vai formas virzienā, ar to nosaukumiem: Smetana u rojaļi, Roka ar saldējumu un suni, zhaba i ..... . Sākumā lai saskatītu to kas tur rakstīts mums vajadzēja ilgāku laiku, bet ar katru norādi mēs kļuvām profesionālāki un profesionālāki - "aaa indiānis, nu ja ..", "re kur karalis, tronis un kronis...", uz beigām jau visiem rādījas bildes bez visām norādēmJ. Pastaiga caur milzīgajiem akmens stabiem, klinšu plaisām,kas atgādināja aizas...baidzās ar to ka gandrīz tur arī palikām, jo uznāca tumsa-ļoti ātri un ļoti liela tumsa, sākas ātrais gājiens, lai no tā visa ar godu tiktu laukā. Iespējams ,ka par šo taku bija arī jāmaksā, bet mēs laikam sākām to pa kreiso ieeju(pilnīgi nejauši) un mazliet par vēlu ,lai vēl kāc sēdetu un vāktu piķi.

3.septembris


Labi izgulējušies ( lai gan naktī bija tīri auksts un mājiņas tādas paplānas), dodamies un vairāk reklamētām, turistizētām Adršpahas klintīm, kas ir tepat blakus. Par aktīvāku tūristu klātbūtni liecina maksa par stāvvietu (20-40 czk), ieejas biļetes (studentiem 20, dospeļiem 40czk), diezgan prāvais skaits vācu kukažiņu un citu tūristu visapkārt - tiek piesolīts arī brauciens ar laivu pa ezeriņu ( 10 czk), bet reāli vēči pie ezera, par nepilnu grupu no mums noplēsa dubultīgi, bet mums jau nebij žēl, lai jau tiek (0.16 ls pa virsuJ). Klintis bij smukas, lai gan sākumā visi spļaudījās jo vakardienas iespaids bija kudiš spilgtāks, bet uz beigu pusi iepatikās-Adršpahas klintīm arī bija savs šarms. Papusdienojam Trudnovas pilsētiņā -krietni lētāk kā vakar (80-100czk) un dodamies uz Českiy Raj, kur pirmais apskates objekts paceļas jau krietnus 20 vai vairāk km no tā atrašanās vietas- Trocky Hrad. Pils uzbūvēta uz klints, divi torņi 57 un 47 m augsti ,katram no tiem ir savs vārds, bet visā visumā no pils atlikuši vairs tikai mūri un nekādu paliekošu iespaidu tā uz mums neatstāj. Dodamies atpakaļvirzienā uz ceļu, pie reizes izdomājam paķert arī vienu klinšu masīvu ar takām. Neko īpašu negaidām, jo no pilskalna skati ,kas aizrautu elpu un solītu klintis, nepavīdēja. Atkal izsprūkam no ieejas maksām(ja tādas tu bija), jo esam tur pavēlu-sākumā tas viss atgādina mūsu dzimto orientēšanos kādā mazliet ,mazliet krutākā vietā par līgatni (itsevišķi ,kad Ilze mūs ievelk penkā un mēs brienam pa vienu ieloku pa taisno)...kartē iezīmēto alu mēs tā arī neatrodam, tāda viegla pastaiga caur klinšu bluķīšiem, bet .....mūs pārsteidz nesagatavotus, brīnišķīgs skats no kāda skatu punkta! Vesela ieleja atklājas mūsu skatam un pilna ar lieliem akmens stabiem...tās skaistums bija negaidītībā, kādā tā parādījās!! Sēžam fočējamies, gribas te uzkavēties ilgāk, nekur neskrienot ,nerāpjoties- vienkārši baudīt. Bet Roberts jau atradis klints plaisu ,kura viņam liekas nokāpšanai daudz pievilcīgāka par trepēm un ūjina jau no apakšas : "kustamies, kustamies!!" - un mēs sekojam. Diena jau iet krietni uz vakaru un mums vēl jātiek līdz Kutna Horai un jāatrod kur apmesties. Pilnīgi negaidīti mums visiem Ilzei šoreiz tas izdodas bez penkām un īsi pirms tumsas apmetamies kempingā Santa Barbara...5-10 min.gājienā no pilsētas centra (izmaksas 80 pers./50telts/60auto). Ieturam vakariņas diezgan mīlīgā picērījā (140czk) un apskatam naksnīgo pilsētu. Tā tiešām ir skaista!! Apgaismotā Kutna Horas katedrāle.., sēta ar statujām,pilsētas aka- vienā vārdā pasakot, "Pilsēta uz kuru gribētos atgriezties vēlreiz"!
Dienas laikā tika liktas derību likmes par basketbola spēli Latvija - Lietuva. Visi (izņemot Robčiku) bija diezgan un ljoti pesimistiski -prognozējot zaudējumu par -8 lidz -40 punktiem. Bet notika negaidītais un Robčiks ar saviem +2 kļuva laimīgāks par 7 aliem. Vakarā kempinga krogā sēžot tukšojot savus un Robčika alus satusējam ar kempinga īpašnieku, kurš apstāsta mums pilsētas vēsturi, par Krakonošu (ko mēs vienbalsīgi nodēvējām par Koknesi) un iesaka mums apmeklēt Sudraba raktuves, kas plešas zem šīs pilsētas.

4.septembris


Brokastis ieturam turpat kempinga krogā un dodamies vēlreiz (pa gaismu) apskatīt pilsētu. Dienā viss neizskatās tik iepaidīgs, tāpēc nolemjam doties pazemē tb uz sudraba raktuvēm (55czk). Mīlīga angliski runājoša gide īsumā izstāsta par KutnaHoras un raktuvju vēsturi, ieved vienā raktuvju butaforijā un piešķir katram baltu halātiņu, kasku un lukturīti, un.....izved mūs uz ielas....domājam laikam tā dara .lai pannerrotu tūristus. Pēc pāris minūšu gājiena, ved mūs iekšā kādās durvīs un šahtā pa metāla kāpnītēm dziļāk un dziļak zem pilsētas. Kādreiz tur esot bijuši 12 horizontālie līmeņi, ekskursijas gan tiek vestas tikai par 1 augšējo, jo pārējie ir applūduši. Pa šaurām , mitrām ejām kuļamies, pateicoties Dievam ,ka neesam īpaši būdīgi vai pārāk gari padevušies...bija vietas kur tikai sāniski varēja izspraukties. Katrā ziņā -tas bija eksotiski... . Gide stāstīja, ka ir bijuši gadījumi, ka gadu simtus vecās raktuvju šahtas iebrūkot, ieraujot sev līdzi mājas vai parkus...Diezgan šausminoši. Atpakaļejot (arī pa pilsētu) izbrīnam vienu Itālu tūristu grupiņu, jo izskatamies laikam kā īsti kalnrači.
Kutna Horā hailaitos ietverta arī kaulu kappella "Kostinec" (15czk), tur pie ieejas apprasoties no kurienes mēs esam, droši iedod mums latviski uzdrukātu tekstiņu par visu to kaulu lērumu, kas šai kappellā sakārtoti visādās formās: gan piramīdas, gan griestu lustra, gan ģērbonis....īpašu sajūsmu gan šī cilvēku kaulu parāde mums neizraisa, drīzāk skumjas pārdomas par nenovēršamo.
Tagad ātri busiņā un šaujam uz Prāgu, atrodam mūsējo jau iemēģināto kempingu Slivenec Prāgas piepilsētā-mīlīgā ābeļdārzā, rezervējam sev vietiņas (90pers/40telts/ 70buss+ +120kautkāds nesaprotams nodoklis) un dodamies ar sab.transportu un centru. Sadalamies 2 kočiņās : tie kas Prāgā jau bijuši un tie kas nav bijuši. Pēdējie mēģina apskatīt visu apskatāmo šai pilsētā, bet šeit jau bijušie nododas savādākām izpriecām: krogiem un veikaliem. Laiks mūs īpaši nelutināja, jo dienas otro pusi tā viegli līņāja..tāpēc visi bija tādi mazliet nosaluši, nācās sildīties no iekšpusesJ. Mazliet tā aktīvi pasēdējām busā , izturīgākie uzcēla arī teltis.......

5.septembris


Šodien piļu diena. Tb braucam no vienas pils uz otru:
Karlšteinas pils..pa gabalu smuka, bet ļoti daudz tūristu, dārgas biļetes un nevienmēr iespēja dabūt ekskursiju valodā kuru jūs pārzinat, Parkings 100czk.
Zvikovas pils - vecākā saglabājusies pils Čehijā, sezonā pieejamas arī ekskursijas ar kuģīti pa upi uz otru netālo -Orlikas pili. Zvikovas pils atrodas divu upju satekā, lai gan bez kartes nepateiksi, kas kur ietek un uz kurieni tek..izskatās pēc liela līkloču ezera, jāpiebilst ka ūdens nedaudz smirdēja. Pilī iekšā netikām, jo bijām tur mazliet par vēlu.
Hluboka nad Vltavi..saucās pilsēta, pils - viena no manām favorītēm: balta, ar tornīsiem, oranžeriju, skaistu dārzu un jokainām durvīm, kas pa gabalu izskatās parastas, bet peiejot klāt izrādās ka durvju rokturi ( putns knābj turkam aci ārā) ir mazliet augstāk par mūsu galvām.Vakara liga- jeb viss jau ir ciet - piemeklē mūs arī šeit un aoskatīt to visu no iekšpuses arī mums neizdodas, lai gan izskatās ka tur kāds aktīvi arī dziīvo un uzturās..tā neko mājvieta-jāpiebilst.
Česki Budejevice mūs saista tikai ar Budwaiser alus rūpnīcu, kur piesakam ekskursiju uz nākošo rītu.
Ir jau uznākusi tumsa , kad iebraucam mūsu šodienas galapunktā Česki Krumlov pilsētiņā, kuru Kārļa hailaiti reklamēja kā naktsdzīves un panku pilsētu. Mums arī laikam uzbrūk panciskais noskaņojums, jo pāris stundas rullējam ar busu pa pilsētu mēģinot atrast kādu apmešanās vietu. Vienā ir pilns, otrā nesakarīgi dārgi, trešo pēc kartes nevaram atrast, ceturtajā vienkārši never vaļā durvis, vārdusakot mēs jau gandrīz krītam izmisumā gatavojoties gulēt busā. Kad iniciatīvu pārņem Reinis un sāk klauvēt pie katras mājas, kur uzzīmēta gulta un ir kaut neliela cerība, ka tur būs Pansija. Beidzot paveicas un visi sagāžamies iekšā pie vienas iespējams turciskas izcelsmes sievietes, kas mums ierāda šai braucienā smalkākās guļvietas, arī dārgākās -jāpiebilst, bet esam jau tādā stāvoklī ,kad mums vienalga. Piesakamies arī uz brokastīm tepat (kopā 410czk). Neklausot viedās sievietes vārdus, ka paēst mēs pilsētā pēc plkst.23 vairs nedabūsim, tomēr dodamies apskatīt izslavēto naktsdzīves citadeli. Mums par šausmām-ēst tiešām nekur nedod...tas tā mazliet sadrūmina un pasliktina iespaidu par pilsētu kopumā, lai gan beigu beigās izdodas atrast alus krogu, kur piedāvā kautko uzgrillēt (par diezgan nesakarīgu ceņņiku) , desiņas vai 1 kartupeli ar ķiploku mērci. Katrs mēģina saprāta robežās kautko ko tā visa izvēlēties, iedzeram neiztrūkstošo pivīti...un mazliet cenšamies atgūties no sarūgtinājumiem. Tas īsti mums neizdodas ,jo mums iesmērē sapelējušu maizi un visi pārējie krogi, kas vēl ir vaļā ir pārpildīti. Tāpēc mierīgi varam doties gulēt un gatavoties rītdienai.

6.septembris


No rīta mājas gaisotnē ieturam mīlīgas brokastiņas un ekstra tempā apskatam Česki Krumlovas pili, jo 11tos jau mums jābūt Budwaiser rūpnīcā. Pils tā neko, uzkāpām pils tornī -paskatījāmies vēlreiz uz pilsētu, kas izskatās kā sadrūzmējusies uz upes S veida līkumiem, ieraugam ,ka pili apsargā dzīvi lāči - būtu gājuši šos pabarot, bet laika trūkuma pēc tomēr nevienu neizbarojam....meitenes vēl brašā riksītī aizskrien apskatīt pils dārzu, kurš greznojas ar strūklakām un ziediem, un dodamies tālāk uz Apsolīto zemi - BudwaiserRūpnīcu. Cerējām jau protams uz degustāciju, bet kas tev dos. Izvadāja mūs par rūpnīcu, diezgan neskaidrā angļu valodā šo to pastāstīja un praščaitje rebjatki. Vārdusakot paliekoša iespaida nepalika..ja nu vienīgi tas, kā strādniece bezkaislīgi iemeta ķerrā pilnu alus pudeli pēc nesaprotama rādītāja nosakot .ka tā ir brāķis....mums siekala notecējaJ....
Tālāk uzņemam kursu uz Brno, pa ceļam iebraucot kārtējā UNESCO mantojumā- Telčes pilsētiņā. Pats skaistākais tur bija centrālais laukums, ko var raksturot ar šādiem vārdiem: "ja Rīgā ir 3 brāļi, tad Telčē bija kādas 100 māsas " mazliet pārspīlējot protams, bet bij smuki. Ceļš kautkā izvēršas ļoti ilgs, gulēt ieplānots netālu no Brno, lai no rīta varam apskatīt pilsētu. Pirmais pēc grāmatiņas izvēlētais kempings izrādās kļūda, jo to ko mēs vēlamies mums neviens negrib tur piedāvāt. Sākam zvanīties apkārt un uz šaru uzduramies vienam jaukam kempingam Alfa ( 4 vietīgas mājiņas 150 czk per person). Saimnieks tāds laipns, Jurčiks ar Šarliku nemaz mantinjas neizkrāmējot jau dodas kempinga kroga virzienā un panjem vien "aine klaine rum Tuzemskij un aine klaine cocacola", alus šeit par 15 činčo, bet kautkā uz ilgu sēdēšanu prāts nenesas un pa vienam vien aizceļojam uz Čučumuižu.

7.septembris


Rīta plānā pilsēta Brno. Laikam tā ir otra lielākā Čehijas pilsēta un Morāvijas galvaspilsēta. Izkatās gan tāda mazliet provinciāla un īpašu sajūsmu nevienam tā neizraisa. Lai vai kā, dodamies pāris stundu pastaigā pa to, baznīca,pilns ar muzejiem, kalnā- mazliet atstatu no centra paceļas Brno pils. Tā ir kvadrātaina mūra pils ar pāris iekšpagalmiem, kuros tiko bija bijis kāds festivāls un ļoti skaisti spēlējošs pulktenis tornī, apkārt pilij tāds kā aizsarggrāvis, kas smuki sakopts ar zālīti un celiņiem. Beigās izrādās ,ka no turienes ir ieeja uz cietuma muzeju...kādreiz šis pils pagrabos bija cietums, izstaigājam pa karceriem,cietumnieku kamerām, moku kambariem....mazliet nomācoši , bet interesanti. Pilsētā nogaršojam vienu interesantu fast food vietējo variantu : Brababarens..vai kautkas tamlīdzīgs- tā ir kraukščoša milzu kartupeļu pankūka , maksāja 12 činčo, garšoja labi un teicami spēja apmierināt kurkstošu vēderu.
Nākošā pieturvieta ir Moravskiy Krumlov-pilsēta sviests. Centrālais laukums atgādina autoostu, varbūt ka tāda tā arī bija, paēst īsti nav kur, ko paskatīties - principā arī nav.Bet....pilsētas nomalē atrodas pils- arī no ārpuses plnīgi necila, bet iekšā: Alfona Mučes slāvu eposa gleznas (ieeja 20 czk) . Slāvu eposs savukārt bij viena no vietām, kas paliks atmiņā no čehijas- visilgāk. Katra glezna pa veselu sienu , katra apzīmē kādu posmu slāvu tautu dzīvē, līdzi tika doti apraksti angļu vai vācu valodā- tas bij skaisti, la gan mēs atkal mazliet nolaidām greizi ierodieties ½ h pirms slēgšanas....mazliet pietrūka laika, lai visu izbaudītu.
Mikulovas pili apskatījām pa autobusa logu ,devāmies tālāk, lai iekārtotos keepingā,kamēr vēl nav tumšs..lai nesanāk kā parasti. Atradām kempingu Appolo..gulēšana 2vietīgās diezgan šaurās mājiņās, bet toties gultās ar palagiem( 150 czk per person). Nometam mantiņas un steidzam apskatīt vietējo lepnumu : Lednicas pili. Pils tāda dīvaina, jo no katras puses tā izskatās mazliet savādāka: no vienas puses tornīši, no otras-vienkāršas mūru sienas, oranžerija - tika vēl labota un taisīta, bet dārzs!!!!!!!!!! Dārs tiešām bija pats skaistākais no visiem, kuros bijām bijuši : visādās formās, bet precīzi un skaisti apcirpti dzīvžogi un milzu mirtes, palmas podos, zālājs un krāsainas puķes sastādītas figūrās visādās. Pāri dīķiem ko iekļāva pāri krastiem pārliekušies koki - redzam turku minoretu. Meitenes iedvesmotas no skaistā dārza dodas uz to ar kājām..savi 2 km tur sanāca, gar taciņu mūs ik pa bŗidim pārsteidz kādi interesanti koki..tik resni ,ka 4atā knapi varam tos aptvert, koki ar tādām kā pupu pākstīm, valriekstu koki un tādā garā- katrā ziņā neviena no mums šo pastaigu nenožēloja. Pie minareta satiekam puišus,kas piebraukuši mūsu busu tā tuvāk un dodamies uz kempingu baudīt naktsdzīvi. Šeit iesākas mūsu vienīgais vakars pie ugunskura, tiek tukšotas vietējā vīna pudeles, aizkavējušais Rums Tuzemskijs un !!!! fanfarām skanot Robčiks beidzot piebeidz savu no rīgas paņemto līdzi LB šnabīti!!!! Tb gandrīz nedēļu viņš tika glabāts vai dzerts;))) to vajadzētu ierakstīt Ginesa rekordu grāmatāJJJ. Tiek vilkta ārā arī dziesmu grāmata un dziedāts uz nebēdu. Vīns gan nebija īpaši labs, ja pirmās divas pudeles vēl garšoja pēc vīna, tad nākošās jau pēc ieskābušas sulas......bet toties maksāja 50činčo litra pudele. Šis bija mūsu pēdējais vakars Čehijā.


8.septembris


Dodamies uz Austriju, vienīgais ieplānotais apskates objekts ir Vīne. Uz robežas mūs sagaida līdz šim lielākās rindas..kā nekā iebraucam Eiropas Savienībā, bet kā par laimi kustamies uz priekšu diezgan raiti un drīz jau esam Austrijā. Atkal tiek tukšoti bankomāti...šoreiz gan gandrīz velti, jo izdevumi Austrijā tiek samazināti līdz minimumam. Plānos ietilpa pilsētas skaistāko vietu apskatīšana sēžot uz riteņiem, bet ...feileris un mēs noparkojamies preču stacijas tuvumā, nevis pasažieru- kur vajadzētu būt izīrējamiem riteņiem. Mēs ar Reini uzkāpjam uz savām skrituļslidām, izdīcam vienu centra karti un dodamies savās gaitās...mazliet ātrākās kā gājējiem. Pilsētā viena pēc otras seko grandiozas celtnes: parlaments, muzeji, baznīcas, pilis...., populāri ir pieminekļi: cilvēku figūras zirgos...gandrīz katrā laukumā kādu var ieraudzīt. Apmeklējām arī Seccession: Gustava Klimta iesāktā mākslas novirziena stilā buvētu muzeju-izstāžu zāli. Tur uz sienām līdzīgi kā Mučes galerijā...eposs..tikai šoreiz veltīts Bēthovena 4.simfonijai (ieeja 30ats).
Pabraukājam arī pa gājēju ieliņām, nejauši pie McDonalda satiekot mūsējos......, saklausamies Šarlika stāstos par vienreizējiem kebabiem kanāla malā...steidzam uz turieni un tiešām-vīlušies neesam par 45ATS ....taada bulka ar tik daudz gaļas un visa kā cita iekšā!!!! Paķeram katrs pa tādam uz dodamies triviāli tos notiesāt uz slaveno Mocarta skvēriņu - tiešām tā jauki bija....baložu bari, pāris pīles un kovārņi gan tā kāri meta acis uz mūsu paiku, bet mēs tomēr drosmīgi atkāvāmies.
Izdevumu minimizēšanas ietvaros napaliekam pa nakti Austrijā, bet dodamies Ungārijas virzienā. Šai valstī nolemjam nopirkt Ceļu Vinjetti , jo gabali pa autobāņiem sanāk pietiekoši iespaidīgi, un vēl kādu papildus karti, jo nav ne jausmas kur šeit var atrast kempingu( 3500 frorinti + 1160 FT). Šis vakars izvēršas par vienu no briesmīgākajiem: lietus līst, visi Ungāru ciemi grimst tumsā, ja norādes uz kempingiem ir, tad pašu kampingu te nav, vietējie ir pilnīgi loši un nezin kur kas un kāpēc atrodas. Kad jau esam atmetuši pēdējas cerības, Jurčiks ar mokām piekritis braukt lidz pat Budapeštai naktī ..tb gulēt busiņā....pilnīgi nejauši ietrāpam pie ceļa kempingveidīgā iestādījumā "Musorntijar"...kad jautājam par teltsvietām..mums apgalvo, ka neesam tač tik traki..un laiks tam pavisam neesot piemērots...un piedāvā mums gultasvietas (1425 Ft). Tās gan arī ir diezgan kriminālas jo atrodas treileros....tādas kā saliekamās lāviņas, bet ņemot vērā mūsu izmisumu, pieņemam piedāvājumu un jūtamies gandrīz laimīgiJ.

9.septembris


Braucam uz Budapeštu!!! Pa ceļam iebraucam Dynaharastos, jau iemēģinātajā kempingā, noskaidrojam bungalowa cenu. Mācam Ilzei mānīties tb 4 no mums kļūst par spokiem..jo visi 8 apmetamies 4vietīgā mājiņā (1700 Ft). Tātad nometuši tur liekās mantiņas dodamies uz Budapeštu. Ieparedzētā galvenā atrakcija ir Turku pirtis Gellert viesnīcā, bet mums par nelaimi f.#$%^..Edijs Mērfijs sadomājis tur uzņemt filmu, un nevienu tuvumā šai vietai nelaižL... . Lai uzmundrinātos dodamies uzēst (1000Ft)...jau mazliet apmierinātāki dodamies apskatīt pilsētu. Citadelē..pilnīgi nejauši tiekam bez maksas, jo kasiere aizgājusi uzpīpēt vai pačurāt. Neizmantojam ari furnikulieri ,kas ved augāsā uz pili, jo uzkāpt tos pāris desmit pakāpienu mums neliekas pārāk nogurdinoši- tāpēc ši diena tiek nodēvēta par Ietaupīšanas Dienu....joka pēc domājam kur vēl varam ietaupīt. Un kas to būtu domājis- ši vēlme paglābj mūs no nepatikšanām. Jo brīdī , kad nejauši uz ielas ieraudzījām zemvecpilsētas labirintu reklāmu un draudzīgi novirzamies no iesāktā kursa, lai to apmeklētu...pie kasēm mēģinam sastiķet grupu no 10 cilvēkiem, jo tad var dabūt atlaidi..tb saskaitāmies!!! Un izrādās, ka mēs esam palikuši 7!!!! Jurčiks ir pazudis!!!!!!! Īpaši smieklīgi tas nav...sākumā aizsūtam Ievu izmēģināt meklēšanas operāciju, jo viņa ir visspilgtākā un pamanāmākā no mums ( tb pirms brauciena viņa nokrāsoja spilgti oranžus matus), bet tā nedod rezultātus. Atstājam iecerēto labirintu ,lai meklētu mūsu pazudušo avi. Izrādās atrast viņu nav nemaz tik grūti un drīz vien esam atkal pazemē. Ieeja maksā 900 Ft , studentiem un grupām mazliet lētāk. Izklaide tāda jauka...staigājam ar petrolejas lampiņām pa baigo tumsu, labirinta kartes tiek izsniegtas, tāpēc apmaldīties ir pagrūti. Ik pa brīdim pa šahtām no augšas vai apakšas nāk visādas skaņas..pašas vienkāršākās atgādina Salaspils Memoriāla sirdspukstus, bet ir arī romantiskas un tāda kā indiāņu karamūzika..ja tas viss skan tumsā no nenosakāmas vietas- tas iespaido!! Ik pa brīdim ir kāda ekspozīcija: karavīrs kas sargā eju, ķēdes kā aizkars, mūsdienu fosīlijas - milzu Cocacolas pudeles nospiedums , vai cilvēka ar portatīvo datoru nospiedums akmenī (kas droši vien nav akmens) , tāpat arī iespaido zaļais stūrītis ar vīna strūklaku (vīns nebij garšigs). Labirinta beigu posmā pie sienas izstādīta pazīstamāko pasaules labirintu attēli un plāni. Dodamies tālāk, apskatam pili, apdomājam iespēju piedalīties vīna svētkos, bet nolemjam uztaisīt savus vīna svētkus vakarā. Pabraucam ar metro, apskatam upes otru pusi...un dodamies uz kempingu. Tik iespaidīga pasēdēšana ,kā braucienā 2 gadus atpakaļ- Bungalow bandas tusiņš, mums nesanāk, bet šādus un tādus vīnus nodegustējam.

10.septembris


Šodiena iezīmējas ar diviem ievērības cienīgiem notikumiem: Turku pirtīm un Vīna pagrabiem. Labi ,ka Mērfijs ir aiztinies un šodien nekas mums nespēj pamaisīt izbaudīt slavenās turku pirtis. Patiesībā..tik iespadīgas kā pašā Turcijā viņas laikam tomēr nav,bet.... arī tepat ir ko pabaudīt. Ieeja 1800 HUF no cilvēka, studentiem nekādas atlaides nav, ja grib var papildus samaksāt un dabūt masāžu un visādas citādas procedūras. Turku pirtis sastāvēja no vesela lēruma dažādu temperatūru baseiniem, vienas saunas un vienas tvaika pirts , āra lielo baseinu ar viļņiem un āra silto baseinu.- pēdējie divi mums pie sirds gāja vislabāk, jo: 1. šeit kopā bija gan džeki gan djevkas
2. ārā bija diezgan vēss, kaut arī saulīte spīdēja...bija sajūta, ka guli ārā, siltā vannā un sarunājies ar saviem draugiem,
3. viļņi baseinā bija tiešām iespaidīgi....nenoturīgākos un vieglākos meta pa gaisu un bija jāuzmanās, lai nesašķaida tevi pret trepītēm....bet mums patika!!!
Telpas izliktas mozaīkās no maziem flīžu gabaliņiem bij smukas, smīdināja tantuki, kas peldkostīmu vietā valkāja tādus kā priekšauta parodijas...večiem esot bijuši tik pat smieklīgi piekariņi, siltie minerālūdeņu baseini tā forši turēja ķermeni uz ūdens, gandrīz soliņš nebija vajadzīgs...katrā ziņā savu eksotikas devu saņēmām, lai gan kopumā tas viss atgādināja tādu kā akvaparku ar diezgan zema līmeņa servisu, skapīšiem , dušām un tādām lietām. Izplunčājušies, tīri un ar krokotiem pirkstu galiņiem sasēdāmies busā un devāmies uz nākošo mūsu pieturas punktu Egēru. Pilsētiņa pati par sevi diezgan jauka, tūristu informācijas centrs- līmenī, žēl ka ilgāk nevarējām tur uzkavēties, jo baidījāmies ,ka visus vīna pagrabus pa to laiku aizvērs ciet!!! Un pārāk tālu no tā nebija....Vīna pagrami atradās pilsētas nomalē, un nezinātājam var atgādināt vienkāršu ieliņu ar pagrabiem, garāžām, šķūnišiem..vai ko tamlīdzīgu, bet........ tā nebūt nav, aiz katrām durvīm slēpjas kādu 50 m garš gaitenītis, kas ved dziļāk iekšā pazemē ,kur jūs sagaida vietējais vīndaris ar savu produkciju. Tur salikti galdi ,krēsli, var nogaršot (par naudiņu protams ...50huf) jebkuru no vīņa vīna šķirnēm. Dod arī līdzi, tikai tā iepakošana viņiem tāda smieklīga...citur dabūnamas smukas plastmasas muciņas, blašķītes, bet tās maksā vairāk par pašu vīnu, vai arī vīruks iepildīs jums 1.5 vai 2 l plastmasas limonādes pudelēs un ja paveiksies uzkļeksinās virsū tādu kā akcīzes uzlīmīti. Viens no pārdevējiem mūs nošokēja, kad devāmies prom-vinjsh pateica : "visu labu!"..mēs tā sākumā neierubijāmies, apstājaāmies un vēl uzdzinām bazaru...acīmredzot mēs nebijām vienīgie latvieši ,kas šeit ir bijušiJ. Uz dienas beigām viena daļa no pārdevējiem jau bija diezgan lielā ķitē.... Iepērkam krājumus turpmākam ceļam, jāatzīmē garšigs bija sarkanvins un arī pussaldais- kurš mums visiem garšoja pēc tīrākā vermuta. Šarlix šodien pie stūres..viņam mēs neļāvām našķēties..riebīgie tādi!!
Šodien plāniņš nokļūt Slovākijā, kas mums gandrīz neizdodas, jo Šarliku negrib laist pāri robežai- neesot iebraukšanas zīmodziņs pasē... tā kā viņš ir mūsu šoferītis šodien, tad viņa atstāšana vīna zemē...tomēr neiegūst balsojumā pārsvaru ..un visi sēžam un gaidam ,kamēr viņu atzīs par legālu ceļotāju. Kad beidzot tiekam pāri robežai mūsu neveiksmes nebeidzas, benzīntankā Tornavā neņem pretī mūsu norēķinu kartes, nākas braukt uz bankomātu un līdz ar to samksājam vairāk 2 ls, bet benzīntankā toties vietējais atsaucīgais puisis mums pastāsta kur var pārnakšņot. Atrodam studentu viesnīciņu jeb kautko līdzīgu kojām, samaksājam 390 chinguļus par double-room, visi apmierināti ..vakarā mierigi pārrunājam rītdienas plānu un krītam pa gultiņām.

11.septembris


Ceļamies laicīgi, lai paspētu uz Dobnicas stalaktītu alām. Tur tikai pāris ekskursijas pa dienu ir ieparedzētas un tāpēc būtu ļoti muļķīgi nokavēt. Šādi ļoti cenšoties mēs protams ierodamies tur labu laiku par ātru, bet toties visas bildītes, suvenīrus paspējam apskatīt. Ieeja 80-100 sk, iekšā alās pavadām ka'du stundu stabili, protams arī fotogrāfējam ,lai gan tas ir aizliegts, redzam daudz foršu sikspārnīšu.....Alas atrodas netālu no Ungārijas robežas un pašas lielākās platības izrādās ir tieši Ungāru pusē, diezgan labs kontrobandistu maršutiņš varētu sanākt. Tie , kas tāda mēroga alās bija pirmo reizi - bija sajūsmā, mēs kas bija redzējuši Slovēnijas alas...nu tā-bijām mērenā sajūsmā: alas kā alas, ar Latvijās alām protams nesalīdzināsi, bet nekas graujošs. Ārā laiks diezgan nemīlīgs, līst...tāpēc žēl- bet nekādus haikinga maršutus šai apkārtnē , kas saucas arī par Slovenskiy Raj..neveicam. Toties aizdodamies uz vēlvienām alām: Dobšinskas ledus alām( ieeja 70-90 sk) . Ledus šur un tur šais alās bija, bet kopumā krietni neizteiksmīgākas par Dobnicas alām. Netālu ceļmalas krodziņā paēdam, par noželu Ilzei, kas pa visu varu gribēja kādu haiking maršutu pieveikt, tomēr nolemjam mācīties no pagātnes ķļūdām un laicīgi sameklēt kempingu netālu no Tatriem kur apmesties. Popradā mūs sasniedz briesmīgie jaunumi par terora aktiem Amerikā, mazliet gan pārspīlētos toņos tb 3 pasaules karš utt utjpr., bet esam satraukušies mazliet , klausamies pat ziņas slovāku valodā un plānojam kur varētu tikt pie televizora. Kempingu mums izdodas atrast diezgan sakarīgi....starp Poradu un Tatranska Lomnicu, ceļa malā saucas " Intercamp". Uz visiem mums tiek koka mājiņa, divos stāvos ar gāzes apkuri, tualeti ,dušu un virtuvi ( 175 no cilvēka). Mums šeit iepatīkas un nolemjam palikt arī nākošo nakti šeit, ideāla un nedārga vietiņa ziemas atpūtai arī, bet uz Ziemassvētku nedēļu jau viss ir aizsists. Vakarā satusējam arī ar vetējiem saimniekiem, viņi mūs ielaiž viesnīcas izstabiņā apskatīties televizoru, kur protams ,kā arī Latvijā patreiz- tiek translēts on-line CNN par visu kas darās ASV- Izskatās tiešām šausmīgi !!!! Ar nemierīgu prātu dodamies uz māju un nolemjam šovakar iekost uz bēdām un satraukumu. Tīri ņipri arī pasēžam....Šarlix aizklīst neceļos un puišiem tā arī neizdodas viņu atrast., tas kur viņš klīda- paliek noslēpums, jo arī nākošā dienā viņus ar Jurčiku pavisam skaidrus mums tā arī neizdodas ieraudzīt J......

12.septembris


Šorīt paredzēts ĻOTI agrais rīts, jo pēc Kārļa hailaitiem, lai dabūtu biļetes uz pašu augstāko virsotni ,ko var sasniegt ar pacēlāju,rindā jāstāv jau kopš 6 rītā. Kā par laimi , mēs bijām pārāk miegaini via slinki,lai šo plānu piepildītu. Tik agri arī debesis bija mākoņainas un nomākušās, tāpēc gulējām vien mierīgi tālāk. Pie pacēlāja bijām mazliet pirms 9 un domājām, ka neesam īstajā vietā, jo solīto rindu vietā mēs stāvlaikumā bijām vienīgie.....beigās gan šadi un tādi cilvēciņi savācās, bet bez īpašām problēmām uzbraucām ne tikai uz Skalnate Pleso ( 320sk turp un atpakalj), bet arī uz pašu Lomnitske Stih 2633.9m virs j.l. ( 400sk augšā, lejā). Pirmais pacēlājs 4 vietīgos vagoniņos mūs uznesa augšā līdz mākoņiem, kur uz augšu un mazliet arī uz leju pletās akmeņu lauki, kursēja mākoņi, bija skasts kalnu ezeriņš, kurā gan nedrīkstēja ne peldēties, ne ko citu ar viņu iesākt. Otrs pacēlājs mūs uznesa cauri mākoņiem uz sniegotu virsotni, kurai galā bj uzbūvēta māja ar kafeinīcu, šeit atradas arī kautkādi petniecības instrumenti un uzstādījumi. Augšā pavadāmais laikss gan bija ierobežos (nesezonā tas ilga 1 h, sezono tikai ½ h), jo kā atbrauca nākošā apskates grupa, ar vagoniņu bija jāceļo lejā. Ooooo, bet bija kaifs!!!! Kalni, sniegi, mākoņi kas kursē mežonīgā ātrumā, vienā mirklī spējot aizsegt skatu uz kādu ieleju un tik pat ātri pavērt vēl ko neredzētu ....augšā viss bija apsnidzis, lenteri, vadi , trubas un tādi līdzīgi priekšmeti bija apauguši ar 10 cm garām lāstekām v;eja pūšanas virzienā....papikojāmies!!! vispār super...droši vien laikā ,kad debesis ir bez mākonīša...te arī ir kapitāli!! Jā......kalni....... gribas ieturēt daudzpunktu un protams tādās vietās atgriezties vēl. Nobraukuši lejā lidz pirmajam pacēlājam, nolemjam paņemt vēl mazliet priekšā šos kalnus un uzņemam kursu pa sarkano taku pa labi uz virsotni Svetkovska Velina 2037.6 m virs j.l. Sākumā kāpiens diezgan stāvs, vēlāk lēzens, bet jālēkā pa akmeņiem..tb nogāze ar akmeņiem un šur tur uzkrāsotas takas atpazīšanas zīmes, lai neaizvilktu pa kreisi kautkur, vēl tālāk parādās pirmie sniega pleķīši, arī slīdamības risks, un Olita saudzējot savu dzīvību un veselību, pagriež atpakaļ, vēl pēc brīsniņa mūsu draugi : aine klaine vodka -ņēmēji, arī paliek un ceļu neturpina- un tā varbūt arī ir drošāk!!! Atlikušie drosmīgi pieveic serpentīnu pa akmeņaino nogāzi un noslēgumu pa korīti un iekožot Robčika un Ievas gaļmaizītes atzīmējas virsotnē pēc 1.10 h kāpiena- forši, fiziska slodze, labi skati un labi padarīta darba sajūta....vēl tikai jātiek lejā..... Tas padodas kā kuram, temps visumā ātrāks , bet kājas jau sāk trīcēt...beigās vel finiša spurts , lai paspētu uz pacēlāju, bet neveiksmīgi....tusējamies vien augšā un gaidam savu kārtu. Krogā ēdiens ir tāds gandrīz nekāds, bet cenas zato -ooo!!!
Šodienas plānos vēl ietilpst Spishkiy Hrad apmeklējums.Pils atrodas kādus 50km no kalniem, ja nemaldos celta kautkādā tur 1200 gadā..., iekļauta arī UNESCO objektos. Tā ir lielākā Slovākijas pils, lai gan precīzāk būtu teikt-pils mūri, jo zem jumta bija tikai tornis un neliels muzeja pleķītis , viss pārējais satāvēja no akmens sienām....un pats varēji piedomāt klāt kā te kādreiz izskatījies.Ieejas biļetes bija kā kartiņas 30-50sk. Pa gabalu gan pils izskatījās iespaidīga, kā no filmām....
Vakarā atgriezāmies mūsu vakardienas mājiņā...šovakar topā bija kāršu spēle Meļi....izrādās tā riktīgi sameloties māk arī visnevainīgākās sejas.....

13.septembris


Rīts sākas cerīgi...saulīte spīd, priecīgs prāts. Šodienas plānā ir riktīgs pārgājiens pa Malas Fatras nacionālo parku, ceram beidzot riktīgi izlocīt kājas un izstaigāt visas tuvākās sasniedzamās virsotnes- jo pēc Kārļa hailaitiem skatiem jābūt jo iepaidīgiem. Iebarojušies no vakardienas smukajiem kalniem....šodien gribas paņemt viņus vēl 2x vairāk, bet ak vai....šoreiz laiks mūs pieviļ. Apakšā pie pacēlāja vēl esam diezgan mundri,neliekas arī ka īpaši silti ir jāģērbjas, mazliet nedroši gan lūkojamies debesīs, jo virsotnes nemazi nevar redzēt un sākas tāds kā smidzeklis....
Tomēr it droši metamies iekšā pacēlājā (120 sk)...esam šeit vienīgie. Šoreiz pacelšanās notiek divvietīgos atklātos krēslos, ne īpaši augstu virs zemes (2-3 stāvs), temperatūras starpība, mākoņi ,mitrums mūs krietni pārsteidz..un vairums no mums, izkāpjot no pacēlāja kurš brauca savas minūtes 20, ir krietni pārsaluši....cerīgais uzraksts Bufet vai Bar...izrādās apmāns, tur augšā neviena un nekā nav....beidzot saņemamies un satuntulējušies kā nu kurš var izejam ārā no pacēlāja mājiņas....a tur- -- ---- ----- mākonis!!! Nolemjam tomēr uzkāpt pašā augstākajā virsotnē Velikiy Krivan, cerot ,ka varbūt viņa pacelsies virs mākoņu dūmakas, bet nē- virsotnē ne tikai ir viens liels mākonis, bet arī vēl vējš un mitrums....nu mums arī pietiek ši prieka, un steidzīgi dodamies atpakaļ.... Apakšā krodziņā draudzīgi ieķeram Bekerovku un ieēdam ķiploku zupu, lai mazliet atkoptos..un vienbalsīgi nolemjam, ka nav vērts apskatīt vēl kādus mākoņus un braukt mājās no rīta, labāk metam mieru uzreiz un pūšam uz māju pusi.....laikam esam tomēr noilgojušies pēc Dzimtenes, draugiem, savām mājām un miera........Vēl iebraucam veikalā notriecam atlikušo piķīti..un aiziet!!! Ceļš paiet gandrīz bez ekscesiem ( ja neskaita penku un psihučku Krakovā)....un pavisam laicīgi- piektdienā jau esam mājās!!

Galvenie secinājumi


1. Studentu apliecības (arī reāli nederīgas) var izmantot Čehijā - visur, arī pērkot biļetes saviem draugiem...Ungārijā un Slovākijā skatās uz karšu derīgumu, citur derīgas tikai ISIC kartes un draugiem bez apliecībām tu neko nopirkt nevarēsi pa dješo....bet principā atlaides ir ievērojamas!
2. Pirkt benzīnu ar norēķinu karti - diezgan droši ,lēti un ērti.....lai gan mums pašiem problēmas ar norēķiniem radās 2x....neklausieties, ja pārdevēji saka -der tāda karte, der.....ja nav uzlīmēta uzlīme uz loga, labāk neriskēt!
3. Bēz bāņu kartēm diezgan mierīgi izbraucām visur , izņemot Ungāriju- tur labāk bez Vinnjettes uz bāņa nelīst.
atbalstītāji