OK Purva Bridējs
Kārlis Smilga

Travelogue. Slovākija.

1.DIENA
Rīga -Jelgava
Nu ko, protams sākam ar kavēšanos:) Metums saplēsis laivu Irbes mežonīgajos līkumos un ziņo no meža malas, ka spēs ierasties Rīgā tikai ap 22.00-23.00. Telefons izmircis un atsakās pārraidīt skaņas signālus un tādējādi mēs visi gaidām neziņā kad nu mūsu laivinieks būs gatavs Lielajam vasaras braucienam. Ap 24.00 atskan telefonā (Olitas telefonā, protams) Metuma priecīgā balss un viņš paziņo ka būs gatavs pēc 20 minūtēm- jāiešķūrē viss skapja saturs somā. Ap 00.30 jaunieši izbrauc no Rīgas. Es bezdarbībā staigāju pa māju, ieslēdzu Eirosportu un skatos pasaules čempionātu vieglatlētikā, manā prātā pavīd doma, ka varbūt varēt ko iemalkot no aizsāktās konjaka pudeles taču nāk atmiņā tās pāris reizes, kad neesmu laists pāri robežai, atmetu šo kārdinošo piedāvājumu.

2.DIENA
Jelgava- Orava lake
Yess! Beidzot atbrauca. Čass rāda jau 1.30, sametu savas pekeles, saņemu vietu blakus durvīm jo esmu pēdējais- viss loģiski. Buss tas pats, kas pagājušo gadu, tikai sliktākā tehniskā stāvoklī- nestrādā priekšējais panelis, nākas ik pa brīdim apspīdināt spidometru ar lukturi, lai novērtētu ātrumu apdzīvotās vietās. Par ātrumu uz lielceļa nav ko uztraukties, busa maksimums ir kādi 110 km/h. Jāmin arī tas, ka šoferīši sūdzas par nestabilo stūri, nākas piešauties. Latvijas robežā izskatās ka mūs negaida un šķērsojam to tikai ap 3.00. Leiši notresī ikdienišķos 12 LTL par savu Green Card (interesanti, bet atpakaļ ceļā neko nelika maksāt) un ceļu var turpināt. Caur Lietuvu izbraucam bez problēmām un rīta pusē esam uz Polijas robežas. Atkal jāmaksā tranzīta toll maksa (5.5 PZL+ 3.00 PZL bankas nodeva), uz robežas ilgi neaizkavē, ātri tiekam cauri. Polis pačolē manā pasē, salīdzina – viss OK. Sajauc abus Uldus, tāpat labi, vai tad Panks un Metums nav līdzīgi? Polija- nu ko lai saka, garlaicība. Tāpat aiz garlaicības braucam apkārt Varšavai- izdodās, taču kādi 100 km ir lieki, iespējams, lieks manevrs, bet ko var zināt kādi korķi bija pilsētā. Līdz Varšavai esam mainījuši pasākuma plānu- pēc maniem aprēķiniem mēs līdz Čehijai nemaz nepaspējam pa gaismu aizbraukt, so, varētu rasties problēmas ar nakšņošanu. Pēc apspriedes nolemjam sākt braucienu no otra gala- Slovākijas. Manā uztverē pareizs lēmums, nenācās nožēlot. Uz Slovākijas robežas esam jau krēslā, noskatāmies kā uz Blue Table nosūta kādu arābu ar visu ģimeni un pēc 15 min jau esam Slovākijā. Ceļu karti (toll) tā arī nenopērkam ar domu, ka pirksim vēlāk. Nakšņojam pie Oravas ezera kempingā Stara Hora. Cena 50 SKK no cilvēka, 50 SKK no telts un 50 SKK no busa. Kempings tiešām attaisno savu nosaukumu un ir diezgan vecs un satrunējis. Upītes krastā pie tās ietekas ezerā saliktas betona plāksnes un saliktas apšaubāma paskata mājiņas. Kempings pilns ar poļiem un nakts dzīve iet valā līdz kādiem 2.00 naktī. Ejam gulēt ar domu, ka no rīta pavērsies brīnišķigs skats uz kalniem un ezeru.

3.DIENA
Orava lake- Mala Fatra
Phee!!! Kāds tev ezers, kādi tev kalni!!! Pamatīga miskaste. No mazās upītes vēdī pamatīga kanalizācijas smaka un tā ietek kādus 50m no peldētavas. Peldētavā peld beigtas zivis un nez kāpēc neviens nepeldas… Nezinu ko šajā vietā dara kādi 150 poļi, bet mēs kravājam savas pekelītes un tinam prom no šīs atpūtas paradīzes. Ja nu galīgi nav kur uzcelt savu telti, tad šeit var apmesties, bet manā uztverē vairāk par vienu * nevaru dot. Siltā ūdens tā arī nebija, nerunājot par tualetes papīru WC. Rodas nepamatotas aizdomas, ka šādi apstākļi mūs varētu sagaidīt arī turpmāk. Par laimi tā nebūs. Kā alternatīvu varētu minēt diezgan pievilcīgo HOTEL ORAVAN Oravsky Podzamok (cenas ap 700-950 SKK par double, labs restorāns, kurā pusdienojām- pusdienas ap 70- 110 SKK + piedevas ap 20SKK, alus 25 SKK).
Apmeklējam Oravas pili (sk.attēlu), ieeja maksā 60 SKK studentam un 100 SKK pieaugušajam. Stāvvieta pie pils 30 SKK. Slovaku valodā runājoša gida pavadībā mūs ieved masīvajā 1267.gadā celtajā (tagadējais skats pilij ir veidots ap 1800.gadu pēc ugunsgrēka sekām) gotiskajā pilī (atkāpe- ļoti bieži tika piedāvāts iet gida pavadībā, nepiedāvājot citu iespēju. Ja grib citu valodu parasti bija jāmaksā dubultais tarifs un jāgaida kamēr saskries grupa no vismaz 15 cilvēkiem, tā kā nākas bez bungām staigāt līdzi un pavērtu muti skatīties apkārt aiz garlaicības, nesaprotot par ko īsti ir bazārs). Pils ir diezgan iespaidīga- lēnām pa ieliņu un telpu labirintiem virzāmies uz augšu, pa ceļam apskatot tā laika ieroču, mēbeļu un apģērbu izstādi. Pa vidam aktieru kvartets attēlo kādu viduslaiku ainiņu ar zobenu cīņām. Beigās laikam nav ko īsti parādīt- sākas zvēri, putni un augi. Skaists skats no pašas pils augšas. Ekskursija diezgan manāmi ievelkas, taču izturam visu šo pusotru stundu garo vadāšanu. Iesaku. ***1/2*

Tālāk mūsu ceļš ved uz Mala Fatras Nacionālo parku. Iebraucam parkā caur Terchovas pilsētu un Vratnas ieleju (vratba dolina) un noklūstam Velky Krivan pakājē. Pa ceļam paveras varens skats braucot caur Tiešnavy aizu. Kādu puskilometru no pacēlāja uz Snilovske sedlo noliekam auto (50 SKK) un tālāk dodamies ar kājām. Krēslu lifts iet katru pus stundu un maksā 120 SKK abos virzienos. Var doties augšup arī pa iezīmēto taku, tam veltot 2 stundas. Tālāk no Snilovsko sedlo 30 minūšu kāpiens uz Mala Fatras augstāko virsotni Velky Krivan (1709m). Tāda pastaiga pa kalnu pļavām vien sanāk, taču skati paveras ļoti skaisti, katrā ziņā neskatoties uz virsotnes niecīgo augstumu virs jūras līmeņa peizāžs uz abām pušem ir elpu aizturošs (sk.attēlu). Lejā kāpjot man nez kapēc ienāk prātā izdarīt lēcienu tajās pundurpriežu audzēs- piezemējos mīksti, taču ārā vairs nevaru tikt, nav atbalsta punkta, Janka nāk mani pestīt ārā, taču arī viņš iesprūst un abi sēžam zaru mudžeklī un gaidam helpu. Helps nāk Panka izskatā un izvelk mūs no slazdiem ārā. Labais, garīgais sasniedz 100% līmeni. Zinu, ka šī vieta ir tā kur labprāt atgrieztos vēl vienu reizi un kāptu ne tikai Velky Krivan bet arī citās virsotnēs, kas izveidojušās tādā kā puslokā. Biju sajūsmā. *****
Vakarā apmeklējam Terchovas pilsētiņu, lai iepirktos uz pie reizes apskatītu slovaku nacionālā varoņa Juraja Janošika (slovaku Robina Huda) pieminekli, kura pakājē arī izdzeram pāris aliņus.
Pa nakti paliekam viesnīcā BOBOTY , šāda pat nosaukuma kalna pakājē. Divvietīgi numuriņi maksā 500 SKK, numuriņā ir duša, bet nav tualetes. Lejā resorāns, bārs un naktsklubs, kas gan nestrādāja. Bārā aliņš maksā 25 SKK, taču daudz papriecāties nesanāk, jo bāru pulksten 22.00 aizklapē ciet. Paši vainīgi- kāpjam augšā uz istabiņām un korķējam vaļā bodē iegādātos Rum Tuzemsky (~100SKK/0.5l). Ruma iespaidā balsis kļūst aizvien skaļākas un pārāug nekontrolējamā bļaustīšanās. Ap 23.30 izejam no istabiņas, lai pirms gulētiešanas uzpīpētu, taču drīz atsprāgst kaimiņu durvis un parādās apakšveļā tērpta vācu kukažiņa kas taurē tā it kā mēs viņai būtu ko nofenderējuši. No apakšas drīz arī parādās apsardzes arbinieks, kuru aiz rokas ved bumbierenēs tērpies vīrelis un rāda uz mums, lai mēs nekavējoties taptu arestēti. Apsardznieks tā vietā, lai ieslēgtu mūs roku dzelžos, smaidīgs pakrata ar pirkstu un steidzīgi kāpj lejā. Bumbierenēs tērptais vīrelis kļūst tramīgs un steigšus iespurdz savā istabņā, veltot pāris rupjus vārdus vācu valodā. He-he-he. Diezgan interesants vakara noslēgums.

4.DIENA
Mala Fatra- Tatranska Štrba
Uff! Nomazgājamies un dodamies paēst brokastis uz zviedru galdu (110 SKK persona). Janka protams ir aizķēries un parādās 5 min.pirms restorāna slēgšanas. Šodien laižam uz Mazajiem Tatriem. Plānā Demanovas ieleja ar Demanovas ledus alām un Čopokas iekarošana.
Braucam cauri Ružomberokas pilsētai- vispār jau nabaga cilvēki, kas tur dzīvo. Caurbraucot mašīnā nav iespējams normāli elpot- tāds kā skābētu un nedaudz iepuvušu kāpostu smārds apvij mūs. Vēlāk noprotam, ka tas viss nāk no neskaitāmajām rūpnīcām nabaga Vahas upītes krastos. Mēģinam nopirkt slovāku vignetti (135 SKK uz 10 dienām), taču izrādās ka šī lieta ir visīstākais deficīts- kādos 5 tankos mums apgalvo, ka vignešu nav (kaut uz loga ir uzlīmes, ka ir), 6-tajā mums piedāvā nopirkt uz pusgadu, kad atsakamies to darīt, mums rāda, ka lai braucot, jo policisti šodien nav manīti. Nenoticam un braucam ar nelielu līkumiņu kādus 30 km apkārt. Da nu viņus, nevajag naudu, paši vainīgi.
Pa ceļam ieskrienam Liptovsky Mikulaš samainīt naudu. Atstājam busu pilsētas centrā autostāvvietā (cenas pilsētās, bet ne pie tūrisma objektiem, svārstījās ap 5-10 SKK/h). Pilsētā notiek diezgan pamatīgi atjaunošanas darbi, visas ielas pārraktas un nami ieskauti at stalažām un zaļajiem tīkliem. Tas viss liek nojaust par to skatu, kas draud pavērsties nākamgad iegriežoties šajā pilsētā. Pilsēta ir nozīmīga pārsvarā ar to ka šeit 1713.gadā uz āķa uzkarināja jau iepriekš minēto Juraju Janošiku. Nofotografējamies pie strūklakas un dodamies uz Demanovas ieleju.
Pēc iegriežanās tūrisma informācijas centrā, kur noskaidrojam, ka brauciens ar arftiem pa Demanovku maksā 650 SKK, taču tam nepieciešama lielākā dienas daļa un ūdens līmenis nav lielāks kā Irbē. Atmetam šo domu, nekas nākamreiz. Dodamies uz Demanovas ledus alām. Stāvvieta maksā 100 SKK (stāvvietas pie tūrisma objektiem svārstījās robežās no 30-100SKK par vienreizēju parkošanos). Līdz alām jākāpj 15 minūtes. Uzkāpjam 8-ņās. Tikets maksā 80 SKK dospelim (adultam), un 60 SKK studentam. Vispār studentu karti līdzi nesāt ir izdevīgi, jo praktiski visur ir atlaides ap 30-50% apmērā no biļešu cenas, kas ceļojuma laikā ļauj ietaupīt ap Ls 15.00. Pašas alas lika smagi vilties. Pamatīgs kāsiens- slovaku gids savā valodā murmulēdams vadā mūs šurpu turpu pa 300m alu, kurā ledu (drīzāk sniegu) atrodam tikai vienā vietā. Ja jums ir izdevība apmeklēt Dobšinskas ledus alas Slovenskij raj, brauciet turp- nekavējiet laiku un nebrauciet uz Demanovas alām alām- pilnīgs farss, zemē nosviesta nauda un laiks. Šī iespaida rezultātā neapmeklējam arī Demanovas Brīvības alas, kurās gan ledus nemaz netika solīts. Dodamies uzreiz uz Čopoku.
Jasna var redzēt ir diezgan pamatīgs ziemas kūrorts, glaunas un ne tik glaunas viesnīcas ir uz katra stūra, kā arī visos virzienos stiepjas pacēlāji. Strādāja gan tikai viens- no Jasnas uz Lukovai. Izrādās, esam knapi paspējuši, pēdējais reiss iet 16.00. Manāmi iereibis vīrelis stāv pie lifta un cik spēka kliedz, lai mēs pasteigtos, tūlīt raušot rubiļņiku nost un mēs nekur netikšot. OK, pasteidzamies arī. Biļete maksā 100SKK turp- atpakaļ. Apskatot biļeti saprotam, ka braucam ar kreiso reisu- biļete izsista pirms 12.00 un laikam izvilkta no miskastes lai pārdotu otro reizi. Nu lai jau čalim tiek. Uzbraucam uz Lukovu (1630 m) un kāpjam ārā no lifta. Vecis stāsta, ka lejā dabūsim kāpt ar kājam, ja laicīgi nebrauksim lejā. Lai iet uz poda, kas mums grūti nokāpt? Nokāpt nav grūti, bet kāpt augšā Čopokā (2023m) gan vairs negribās- skats no Lukovas ir pietiekoši iespaidīgs, lai turpat atpūstos. Lejā kāpjam pa iezīmēto taku, diezgan jau pieriebās tā kāpšana uz leju, taču skati virs veģetācijas robežas bija labu labie. Ieejot mežā lēkāšana starp akmeņiem vairs nelikās interesanta, tad jau Līgatnes mežos arī šādas izklaides var atrast. Visumā interesanti, taču Mala Fatra patika labāk.
Nakti nolemjam pavadīt jau zināmajā Tatranska Štrba, lai varētu jau no rīta doties uz Augsto Tatru otro augstāko virsotni Lomnicky Štit. Vecā viesnīca STUDENT vairāk nestrādā, tādēļ iečekojam apkārtesošās viesnīcas- RYSY 850 SKK, STAVBAR 780 SKK, MEANDER 850 SKK par double room. Vairākums nobalso ka tomēr vēlas palikt kempingā ( 60/60/60 SKK adult/tent/car). Kempings pārpildīts, taču kluss. Var redzēt, ka šeit apgrozās cilvēki, kas kāpj kalnos nevis bauda alus un ruma priekus. Diezgan gaumīgs bārs (alus 20 SKK). Silto ūdeni no rīta iztecina tie, kas pirmie paspēj. Papīrs WC ir atrodams.

5.DIENA
Tatranska Štrba- Levoča
Rīts sākas ar braucienu uz Tatranska Lomnica, kurai gandrīz pabraucam garām, jo šeit ir tikai viesnīcas un pacēlājs uz Lomnicky štit (attēlā). Samaksājam parkošanās naudu (160SKK/d). Nonākot pie pacēlāja saprotam, ka esam tikuši uz pamatīgas tūrisma takas, pacēlājs līdz Skalnate pleso (Skalnates ezeram) maksā 320 SKK abos virzienos.Dzirdama arī latviešu valoda, laukums pie pacēlāja pieblīvēts ar kalnus alkstošiem tūristiem (atšķirībā no Malas Fatras, kur bija maz tādu kā mēs). Brauciens notiek 4-vietīgās kabīnītēs. Ātrums pavisam cits un arī augstumi arī citi. Iespaidīgi. Skalnates ezers (1751 m) izskatās pavisam izžuvis, taču tāpat skats ir pievilcīgs. Paveicies arī ar laiku- ir saulains un skats uz Lomnicky štit ir grandiozs. No šejienes paveras 3 iespējas – braukt ar troses tramvaju (400SKK) uz Lomnicky štit virsotni (2634m), kāpt vai braukt (120SKK) līdz Lomnicke sedlo (2190m) vai iet [a labi ar kājām uz Velka Švistovka (2038m). Pirmais variants ir pats iespaidīgākais- trošu tramvajs iet pa taisno uz virsotni bez neviena atbalsta staba pa vidam- dažviet virs zemes paceļoties ap 500 m. Nezinu, bet man kautkā likās nedaudz pa traku. Bez polša ribās nekāptu tajā elles mašīnā. Šo atrakciju bija novērtējuši daudzi un biļetes arī vairs nebija nopērkamas- kāds paziņa man stāstīja, ka biļešu kontrolieri labprāt laižot arī pa zaķi, taču kad interesējāmies pie viņiem, šie kratīja galvas- arī visas liekās vietas viņi bija izpārdevuši. Katrā ziņā pie biļetēm var tik, ja jau 6.00 no rīta ieņem rindu kalna pakājē. Otrs variants- ne mazāk aizraujošs, skats no Lomnices sedlo arī bija pietiekoši interesants, ja nebūtu uznākusi pamatīga migla (kalna virsotni ieskāva mākoņi). Trešais (kuru mēģināju veikt arī es) bija vairāk lēkāšana pa akmeņu kaudzi, uzkāpām līdz vidum un sapratām, ka bez maizītēm un aliņiem nav ko kāpt, jākāpj zigzagā pa akmeņu kaudzēm, diezgan garlaicīgi un nogurdinoši. Kautkā bija besis ņemties.
Lejā bistro pēdam pusdienas (vistas fileja ar frī 110SKK, alus 18 SKK), braucam tālāk uz Spišsky Hrad. Uz kalnainā ceļa pāris avārijas un nelieli korķi. Novietojam mašīnas pils pakājē (stāvvieta 40 SKK), un kāpjam augšā uz pili. Spišsky Hrad ir lielākā pils Slovākijā un iekļauta arī UNESCO World Heritage List. Celta 1209. gadā un nodegusi 1780.gadā. Ieeja maksā 30 SKK, studentiem 15 SKK. Biļete ir arī derīga kā pastkarte. Būtībā pils vislabāk izskatās no ārpuses- iekšienē pārsvarā ir drupas, interesants ir pils pagalms ar lielgabaliem un mūri. Var uzkāpt tornī un mēģināt saskatīt Tatrus, lai gan laiks ir labs mums tas neizdodas. Šeit mēs arī piefiksējam, ka mans fotoaparāts ir devis osečku un visas kalnu bildes ir aizgājušas pa pieskari. Žēl- labas bija.
Nakšņojam Levočska Dolina kempingā, cena 4-vietīgai mājiņai 140 SKK no personas. Mājiņa jau izcili smieklīga- vairāk ka 2 divstāvīgas gultas tur ievietot nav iespējams+ vieta pāris somām. Tacu nav jāceļ teltsJ. Krogā alus maksā 17 SKK, tacu mūs ap 23.00 atkal sāk dzīt gulēt. Atkal nav papīra WC, taču siltais ūdens te turās krānā. Nedaudz padzeram alu pie mājiņām, neviens mums netraucē to darīt. Rīt Ungārija, jau jūtu vīna garšu mutē.

6.DIENA
Levoča- Egera
Brokastīs Poradā sapērkamies Crocodil maizītes uz dadamies caur Slovenskij raj un Slovenskij Kras uz Egeru. Slovenskij raj uzsit patīkamu atmiņu vilni no pagājušā gada (Dobšinskas ledus alas un haiks pie Dedinky ezera), izkāpjam ārā pafotogrāfēties. Pirms robežas izkāpjam Tornalā paŗst pusdienas. Joki sākas ar parkošanos- noliekam mašīnu stāvvietā, zīmīgs uzraksts vēsta, ka ja nesamaksāsim 5 SKK par stundu mums būs darīšana ar policiju. Būdiņā neviens nesēž, bet ir norāde ka jāiet uz kādu veikalu iegādāties stāvvietas kartiņu. Veikalu atrodam pēc 15 min., jo tas atrodas parka pavisam otrā pusē. Nu i idejas tiem slovakiem. Pusdienas pilsētas vienīgajā restorānā maksā: otrais 120 SKK, zupa 20SKK, alus 16 SKK. Diezgan ilgi jāgaida un var redzēt ka šajā pilsētā tūristu ir daudz mazāk par vietējiem čigāniem. Laikam jau Ungārijas tuvums liek sevi manīt. Pa to laiku mūsu busu ir apciemojis policists un skaidro ka nav labi neaizpildītu kartiņu likt uz priekšējā paneļa, beigās pats ņem uz aizpilda. Tas viss dēļ 5 SKKJ
Uz robežas ungāru robežsargs galīgi bez bungām- nerubī ne krieviski, ne vāciski, ne angliski. Izmisīgi mēģina kautko mums ieskaidrot- izrādās meklē mašīnas tehniskās apskates uzlīmi, izrādās “dvorņiks” uzlicies tieši virsū. OK, beidzot esam Ungārijā. Dodamies uz Egeru.
Samaksājam stojanku 100 HUF/h apmērā un dodamies apskatīt pilsētu. Pilsēta tiešām ir apskates vērta- pilsētas galvenais laukums un pils ir lieliski uzkopta, tieši tanī brīdī notiek pilsētas svētki un 3 valodās informatore stāsta cik jauka ir Egera un ka drīzumā tiks rādīta izrāde (kautkas līdzīgs Skroderdienām). Aizejam līdz turku minaretam (attēlā), kāpiens tornī maksā 100 HUF. Arī šeit sastopam latviešu tūristus, nekur laikam nespruksimJ Vakara finālā ejam uz termālajiem baseiniem- stāsta jau ka nekas īpašs, bet gribās jau redzēt savām acīm. Ieeja 200 HUF, izrādās, ka bija jāpērk arī atslēdziņa uz kabīnēm, taču tas bija jādara jau ārpusē. Interesanta pieeja. Da nu kas mēs nevaram pārģērbties turpat, varam taču. Sākumā mūs sagaida neliela vilšanās- lielajā baseinā mūs nelaiž iekšā, jo nav cepurīšu. OK, ejam uz silto (34’C) bērnu baisenu, hmm… smird kautkā jocīgi un pretīgi silts ūdens, ārā jau tā pietiekoši karsts. Ejam tālāk uz termālo piueaugušo baseinu. Tur jau grādi ir 38’C. Ooo! Bišķi interesantāk- vecīši sēd, spēlē šahu, lasa avīzes, īsāk kaifo. Laikam jau kautkāds efekts no tās karsēšanās ir. Neizturam un sākam taisīt “bombočkas” – mjaa, uz mums skatās tā it kā neviens to pirms mums nebūtu darījis… Veel apmekleejam minerālūdens baseinus, taču tie atkal ir priekš sēdētājiem, ne peldētājiem. Dziļākā vieta 140 m. Beigās jau tīri iepatīkas- ielienam tadā kā akā un pasēdam zem strūklakas. Ehh… tomēr labs!
Atpakaļ ejot jūtam, ka kājas palikušas diezgan smagas, kā pēc pirts.
Apmeklējam vietējo mārketu- vīns maksā ap 200 HUF lētākie, slavenais Bikavers (Buļļa asinis) maksā ap 450-550 HUF atkarībā no gada. Tos arī sapērkamies. Vakarā konstatējam diezgan pamatīgu atšķirību starp 550 HUF un 200 HUF vērtu vīna pudeli. Paelpojuši svaigo ungāru gaisu jūtamies kā īsti vīna eksperti.
Nakšņojam ciematā netālu no Egeras ar nosaukumu Noszvaj. Kempingā mūs apkalpo labā angļu valodā un noskaidrojam ka esam trāpījuši uz haļavu, jo ir 5-dienas vakars+ ungāru nacionālie svētki, brīvdienas. Kempings ir labu labais, gan papīrs WC, gan silts ūdens. Vakarā muzicē čigānu ansamblis, iespējams ieslēgt/izslēgt laternu ar apgaismojumu. Maksā arī diezgan labi priekš teltsvietas- 1100 HUF no deguna, bet ir to vērts. Sadzeramies vīnus un ejam gulēt. Rīt Budapešta.

7.DIENA
Egera-Budapešta
Budapeštā esam ap pusdienas laiku. Ievērtējam jau pazīstamo kempingu Dunaharasti piepilsētā, konstatējam, ka bungalovi nav pieejami, bet ir iespējams pārlaist nakti teltsvietās par 500 HUF. OK, skaidrs. Varam vandīties pa Budapeštu līdz tumsai, gulēt būs kur. Budapeštā auto noliekam stāvvietā pie Citadellas, jāmaksā nekas nav , jo ir sestdiena. Citadellas apskate ar skatu uz Budapeštu no augšas maksā 300 HUF. Var just F1 posma klātbūtni- pilna pilsēta ar Ferrari un Šūmahera faniem (interesanti, par citiem nefano??). Mūsu otrais pieturas punkts ir slavenās Budapeštas turku pirtis Gellert Hotelī. Ilgi pētam izcenojums un tikai pēc 5 min. ilgas diskusijas noskaidrojam, ka mums jāšķiras no 1800 HUF par termālo baseinu, minerālūdens baseinu un turku pirts apmeklēšanu+ 400HUF par peldbikšu nomu (drošības nauda 2500 HUF, var nest savas vecās peldenes mainīt pret jaunāmJ). Sākumā esam neizpratnē- ārā ir tikai lielais baseins ar mākslīgajiem vilņiem un neliels termālais baseins pieaugušajiem. Kur tad ir pirtis?
Satiekam citus latviešus, kuri mums paskaidro, ka lejā esot īstie prieki- kolonnu ieskauts minerālūdens baseins un termālais baseins. Pasēžam termālajā, papeldam lielajā un meklējam jaunus piedzīvojumus. Izrādās, ka jāpazvana vienās necilās durvīs un tevi ielaiž īstajā atrakcijā. Nokļūstam lielā telpā ar kupolu, strūklakām, skulptūrām un 2 baseiniem- vienā 35’C, otrā 38’C. Atkal pilns ar vecīšiem, kas meditē siltajā ūdenī. Iespaidīgi. Nebija ko līst tajās Egeras peļķēs- te pavisam cits smeķis, jūties kā senajā Romā. Caur dušu telpu iespējams nokļut arī turku pirtī. Tanī brīdi sēdēšana tvaikos nepavisam nelikās interesanta, tapēc pēc 5.min tinam prom. Esam te vandījušies 2 stundas, nogurums arī liek sevi manīt.
Uzkožam King Burger ēstuvē (900 HUF lielais komlekts ar saldējumu- nebija iespējams apēst). Lēnā solītī apskatamies skaistākās Budapeštas vietas- Vaci ieliņu, Vorosmarti laukumu, Parlamentu, tad dodamies pāri tiltam un ar funikulieri (400HUF vienā virzienā) uzbraucam uz Karaļa pili, izstaigājamies pa to un dodamies uz busu, jo ir jau satumsis. Skaists skats no augšas, kuru diemžēl ar mūsu ziepju traukiem iemūžināt nav iespējams. Zvani no Latvijas ar sajūsmas pilniem izsaucieniem Rīga 800 jubilejas svinību sakarā. Visu jau nevar gribēt. Izrādās Budapeštā arī briest salūts par godu ncionālajmiem svētkiem- slēgts Ķēžu tilts, jo uz tā uzstāda pirotehnikas iekārtas.
Vakarā kempingā pēc pusvīna visi guļ kā sisti. Papīra WC nav, dušas diezgan briesmīgas bet siltais ūdens ir…

8.DIENA
Budapešta- Vīne
Rīts klāt un dodamies uz Vīni. Nopērkam D2 ceļu karti un iegrābjamies. Izrādās šī ceļu karte uz 10 dienām maksā 3500 HUF. Diezgan padārgi par 150 km garu posmu, mierīgi varējām apbraukt apkārt. Neko darīt. Pirms robežas sapērkamies vīnus un dodamies Vīnes virzienā. Robežas šķērsošana notiek raiti, neskatoties uz garajām rindām. Viss iet kā pa konveijeru. Nopērkam Austrijas Vignetti, kas salīdzinot ar ungāru nav nemaz tik dārga- 105 ATS. Ierodoties Vīnē uzreiz meklējam jau pagājušo gad izmantoto Chicen Bike rent. Tā izrādās slēgta, arī telefons uzlīmētais uz durvīm, neatbild. Gandrīz vai nolaižam rokas. Ieejam vienā no pansijām un apjautājamies, kur var izīrēt velosipēdus. Izrādās, ka tas ir normāli jebkurā dzlzceļa stacijā- bagāžas glabātuvē. Baikus varam imantot līdz 21.45 un jāmaksā 180 ATS par dienu. Ņemam baikus ciet un dodamies Vīnes apskatē. Grūti jau apstāstīt visu, ko redzējām, jo redzējām patiešām daudz. Iegādātā Kompas karte ar atzīmētajām apskates vieta noder kā orientēšanās karte ar kontrolpunktiem. Protams, ignorējam zīmes, kas aizliedz pārvietoties ar velosipēdiem parku teritorijā- pārdzīvos.Izbraucam cauri visām apskates vietām. Pārsteidz cenu līmenis- kauss alus 40 ATS… Pie Freida laukuma paēdam pusdienas McDonaldā (lielais komplekts 60 ATS) un jau ar tumsu dodamies uz kempingu Wien West II, kas izrādās pamatīgi piebāzts un padārgs (pagājušo gad septembrī bija krietni zemākas cenas)- 85 ATS no sejas. Dzīvošana bungalowā maksāja 100 ATS no sejas, bet tie bija aizņemti. Vīnē varēja atrast arī hosteļus ap 150-200 ATS par gultu. Bet slinkums jau bija ko mainīt. Kempings mājīgs, ar papīru, siltu ūdeni un mazu supermārektu.

9.DIENA
Vīne- Moravsky Krumlov
No rīta nolemjam apskatīt arī Šēnbrūnas pili, par ko pilnīgi nenožēlojam. Majestātiskā pils ar skaistu dārzu un mākslīgajiem dīķiem. Ekskursija gida pavadībā 105 ATS, taču pa dārzu un apkārt pilij var staigāt par brīvu. Arī mašīnu izdodas novietot bez maksas. Veicās, laikamJ
Robeža ar Čehiju paņem vismazāko laiku, iebraucam, čalis pārskaita pases, vienu pāršķirsta un laiž mūs tālāk. Pirmā pietura mazpilsēta Mikulova, kurā domājam samainīt naudu un paēst pusdienas. Apstiprinās uzskats, ka mazās pilsētas ir tās skaistākās- praktiski vienas laukums, taču skaties kur gribi, ir kur acis pamielot. Patīkami staigāt pa pilsētas ieliņām un lūkoties uz baroka un renesanses mājām un baznīcām. Neviens neprasa maksāt par stāvvietu, nav uzmācīgu tūristu pūļu. Pilsēta atstāj bezgala skaistu iespaidu. Uzkāpjam pilī, iekšā netiekam, jo ir pirmdiena, viss slēgts. Papusdienojam Mikulovas restorānā Alfa (pīlu aknas 80CZK, alus 20 CZK, zupa 17CZK). Veiksmīgi samainām naudu (bankas komisija 6%).
Pilni iespaidu dodamies uz netālo Valtices pili- Domenico Martinelli un Fišera van Erlaha veidoto vienu no valsts skaistākajām baroka stilā veidotajām pilīm. Sākam jau nopūsties- grūti gan čehiem- alus lēts, pilis katrā ciemā… Aizdomīgi sāk mākties un tikai 200 m no mums iet vaļā pamatīgs negaiss, kas gan neskar mūs. Dodamies uz Lednices pili. Pa ceļam iepazīstamies ar Lednices- Valtices areāla karti (UNECO aisargājamā teritorija) un komstatējam, ka pa pilij, barokālai ēkai ir vai katrā ciemā, tādēļ nebrīnamies par biežo velotūristu sastapšanu, ik pa 2 km ir ko redzēt. Nonākot pie Lednices pils, kas ir veidota neo-gotiskajā stilā, sāk līņāt, tas mūs netraucē un dodamies pils virzienā , apskatam pili un dodamies uz turku minareta pusi, kas atrodas parkā. Pils dārzs un parks pārsteidz ar savu sakoptību, pārsteidz arī tas ka neviens neprasa naudu no mums, staigā cik gribi. Parkā ir maza laivu piestātne, kurā iespējams ar laivu aizbraukt līdz minaretam par 80CZK, taču šodien (pirmdiena) nekas nekursē. Žēl. Vēlāk nekļūst žēl- lietus gāž kā no spaiņiem, skriešus pārvietojamies uz busu, pa ceļam pa gabalu apskatot minaretu. Skaists. Bet tālu.
Braucam tālāk. Atceļam domu braukt uz Brno, jo varētu aptrūkties laika. Divas reizes pārbraucam pāri Novo Mlynas ezeram, interesants skats- izkaltuši koki ezera vidū un pilnīgi zaļš, kā ar krāu pieliets ūdens. Iesviežam akmeni un riebīgi paliek… interesanti vai te kāds peldas. Kempingi pie ezera bija sazīmeti diezgan daudz. Pāriet vēlme šeit naķsņot un braucam uz Moravsky Krumlov. Viesnīcā no cilvēka prasa 220 CZK, restorānā alus par rekorzemu summu 11 CZK, paēdam vakariņas par 120 CZK (2 vistas karbonādes ļoti izsalkušam cilvēkam). Sakarā ar alus cenu līmeni paliek pēdējie, kamēr mums nedod namjoku, ka jāiet gulēt.

10.DIENA
Marvsky Krumlov-Česky Krumlov
Par cik Moravsky Krumlov nekā cita ievērības cienīga nav, apmeklējam Alfonso Mučas galeriju vietējā pilī. No sākuma nepareizi iztulkojuši vārdu canvases, skatamies pēc vāzēm, taču izrādās ka Slāvu Eposs nav gan uz vāzēm, bet gan gleznojumi uz gigantiskām linu audekla gleznām. Kopumā 20 vēsturiski gleznojumi no 5.gs līdz 1910.gadam, kas attēlo slāvu tautu svarīgākos vēsturiskos notikumus. Gleznas ir ir piesātinātas ar informāciju, ka pie ieejas izdala angļu, vācu un krievu valodā paskaidrojošus materiālus, lai cilvēks no malas varētu noorientēties. Katrā ziņā man bija interesanti, kā arī guvu pamatīgu Čehijas vēstures piešprici manām smadzenēm. Iespaidu vadīts iegādājos Mučas gleznu grāmatu par 550 CZK. Ieeja izstādē maksāja 50 CZK dospelim. Interesanti, ka šādas vēsturiskas vērtības glabājas pagalam noplukušā pilī, pat bez norādēm, kas īsti tur atrodās. Iekšpusē gan mums laipni piedāvāja iekāpt čībiņās, lai nesabojājam parketu. Labs dienas sākums.
Pēc Mučas galerijas apskates barucam uz vēl vienu UNESCO pērli –Telčas mazpilsētu. Būtībā tikai Telčas centrālo laukumu, kurā katra māja ir savādāka un perfekti atjaunota. Apskatam pili(60CZK), kapellu, chateaux, torni (15CZK) un apmetam līkumu pa krāšno Telčas centrālo laukumu. Tā vien sagribējās papusdienot šajā brīnumpilsētā, taču nebija iespējams atrast kur! Pēc pusstundas meklējumiem atrodam jauku pagrabiņu , kur laiski atlaižamies uz mīksta dīvāna… Patīkami! Apēdam prāvu knēdeļu porciju (95CZK), ķiploku zupu (24CZK) un izdzeram dienišķo kausu alus ( 25CZK)., dodamies tālāk.Stāvvieta pie Telčas 10 CZK.
Nākamais ceļamērķis ir Česke Budejovice- centra apskate un alus brūža ekskursijas pasūtīšana. Abus uzdevumus veicam teicami un esam gan apskatījuši pilsētas centru, gan noskaidrojuši ka rīt 9.30 ir angļu valodā ekskursija pa Budvar rūpnīcu.
Sazvanījušies ar Česky Krmlov, noskaidrojam, ka ir brīvas 8 vietas iekš Hostel Ryba pašā pilsētas centrā iepretim katedrālei. No mums paprasa 200 CZK no cilvēka. Hostelis pats jau ir stāsta vērts- dzīvošana noteikt privātmājas bēniņos, ir gan duša, gan virtuve, gan WC. Pēc atmosfēras var saprast, ka te ātrāk par 2-3 neviens gulēt netaisās. Tādēļ arī mēs ieplānojam gan pilsētas apskati, gan arī bāru apmeklējumu līdz uzvarošām beigām. Izmetam līkumu pa šo UNESCO aizsardzībā esošo pilsētu… nu jā… upe met tādus kā divus S burtus, un tās krastos arī ir izvietojusies pilsēta ar katedrāli un pili. Būtībā tas ir jāredz, pastāstīt tā īsti diezin vai varēšu. Izmetam skaistu loku un nonākam izejas punktā. Ir jau satumsis. Pie katra kroga viens jau gulj galīgā pālī. Ieejam vienā- nu baigais metālistu tusiņšJ Fonā skan NIN un apkārt grozās garmatainie un čigāni. Atmosfēra labā- ik pa brīdim nomainās kāds intersants feiss- dredains regejvecis, panks ar rozā grebeni, rokeris kožakā vai vienkārši matainais. Pēc diviem pivīšiem ejam uz nākamo krogu- to nomeklējamies diezgan ilgi, pilsēta dzer, dzer, dzer. Pa ielām klīst bariem izslāpušu ļautiņu, dzied, dzer, ālējās. Beidzot atrodam nākamo ostanovku- geju bārs. Uz sienām sazīmēti būļļi, kas demonstrē savas ģenitālijas, viss elektrozilos toņos un bārmenis runā smalkā balstiņā. Atkal iztriecam divus aliņus, apēdam omlieti (Latvijā to sauc par pildītu pankūku- 60SKK), paspēlējam galda futbolu (10SKK partija). Normāli. Ejam tālāk. Nu jau tā kompānija, kas vēl nesen ālējās- jau sakritusi pie tilta uz zemes un dzied savus nacionāos songus. Jauki, laikam jau čaļiem besis metās. Ieejam pēdējā bārā- nosaucam to par mīzalkrogu, nenormāli smird pēc urīna, pārvācamies uz terasi pie upes, te jau ir labāk. Izdzeram vēl 2 aliņus- nu jau laikam jāiet uz migu. Pulkstenis jau rāda 1.30. Ai nu labi, hosteļa virtuvē izdzersim vēl kādu aliņu… Sēžam, spelējam domino, atskan stuks pie loga- Janka paskatās, aha, viens pillā mulats mēģina tikt iekšā. Davaj nelaižam- Janka šim pasaka “We are not here” un turpinam raut domino. Šis dauzās kā nelabais, nu labi, “Ko vajag” prasām mēs…eee…mkee… atslēga šim rokā, a spēka ielikt caurumā nav… Nu labi, nāc arī iekšā! Šis ļoti pateicīgs un gatavs sastādīt mums kompāniju. Stādās priekšā- esot Ēriks no Oslo, dzīvojot ostā uz laivas un tirgojot zāli. Ehe, zāli var redzēt tin kā profesionālis. Izvelkam 4-atā vienu kāsi. Davaj raujam pokeri. Pēc pirmās zaudētās partijas Ēriks krīt histērijā un mēs metam mieru… kapitālists nelaimīgais. Nez no kurienes sāk virtuvā sarasties arvien jauni cilvēki- hosteļa saimniece ar pavecu amerikāni, kas izdauzījis visus zobus krītot no moča, pāris norvēģu, zviedriete un austrālietis. Sākas bardaks. Alus jau izdzerts, jāmeklē jauns. Aha, reku ir. Stāv divas kastes ar pivīti u krūzītē ir jāiemet 20 CZK… normāli, kā jau komūnā, neviens uz pirkstiem neskatās. Līdz gultai tiki pats saviem spekiem.

11.DIENA
Česky Krumlov-Prāga
Johaidī! Sākās čakarēšanās! Budvar rūpnīcā mums skaidro ka angļu ekskursija esot pilna un mēs varot dabūt vietas uz ekskursiju 14.00. A man aliņu gribas jau tagad! Cūkas! Lopi! Labi, braucam uz Hlubokas, Zvikovas, Orlikas un Karlšteinas pili. Apmetamies pie Prāgas

12.DIENA
Prāga-Kutna Hora-Sedleca-Prāga

13.DIENA
Prāga-Česky raj- Teplice mountains

14.DIENA
Teplice mountains- Rīga
atbalstītāji