OK Purva Bridējs
Kārlis Smilga

Lieldienas zem vikingu zīmes


Zaļā ceturtdiena, 28. marts

Super! Diena ir kā radīta kādam garākam ceļojumam, saulīte spīd un pirmo reizi šogad ir vēlme atvērt automašīnas logu, lai sejā iepūstu dzestrs vējš… Šajās Lieldienās par ceļojuma galamērķi ir izvēlēta Stokholma, kas tiks apvienota ar Jāņa Klīves apciemošanu, lai novērtētu kā tad viņam tur pa mācībām iet un vai gadījumā no labās zviedru pārtikas nav kļuvis nedaudz dūšīgāks, un vai tik gadījumā nav nācis pie prāta. Ekspedīcijas sastāvs ir izvēlēts pavasarīgs- netrūkst nedz Berģu skarbuma Janča izskatā, nedz pavasarīgās dailes Ilzes un Līgas izskatā.

Izbraucam pietiekoši laicīgi, lai nerastos problēmas- ceļam ierēķinam 5 stundas. Par laimi Jancis zin, kur atrodas Paldiski, jo veicis pāris haltūras- izrādās igauņi nemāk pareizi nomērīt ostas un sauc Janci palīgos. Auto esam diezgan pamatīgi piekrāvuši ar alkoholu, pārtiku un labu garastāvokli, robežsargi atzīst mūs par labu esam un laiž pāri bez aizķeršanās. Interesants fakts atklājas pie norēķiniem ar debetkarti- degvielas uzpildes stacijā man mazais igaunēns pieprasa uzrādīt kādu personu apliecinošu dokumentu, kurš, protams, ir palicis automašīnā, pēc īsām pārrunām tieku sveikā, jo izrādās viņu interesē tikai mans personas kods, kuru kā par brīnumu es zinu no galvas. Turpmākajā ceļojuma laikā turēju savu pasi bikšu kabatā un biju momentālā gatavībā zibināt to gar piekasīgo pārdevēju deguniem.

Paldisku osta mūs pārsteidz ar savu unikalitāti. Auto līgani pierullē pie jūras malas, kur vienā pusē atrodas armijas barakas un otrā pusē 9- stāvīgās mājas augstumā esošas metāllūžņu un visādu drazu kaudzes. Pa vidu saliktas tālbraucēju fūres un šim murskulim cauri mēģina izspraukties tādi Zviedrijas atklājēji kā mēs. Pēc neilgas check- in meklēšanas mūsu rezervācija tiek apstiprināta un tādā pašā veidā mēs mēģinam tikt uz kuģa- pa vieniem vārtiem kustība notiek abos virzienos, pretī draudīgi dodas fūres un lai tiktu pie kārotā nākas veikt veiklus manevrus. No pasažieru ostas šeit ir tikai nosaukums.

Kuģī par laimi esam izvēlējušies pašu labāko kabīni ar skatu uz jūru. Par laimi tādēļ, ka ja šī ir labāka, tad jau labāk gulēt uz klāja, jo padomju kuģu būves tradīciju minimālisms atspoguļojas pilnā savā krāšņumā- līdz pat uzrakstiem krievu valodā pie klozeta, lai personīgās higiēnas preces netiktu slīcinātas šajā tehnoloģiskajā brīnumā. Jāatzīmē, ka A klases kajīte izpaužas ka šaura telpa ar 2 divstāvigām gultiņām un WC un dušu, kā arī ar elektronisko atslēgu! Uz kuģa eksistē bistro, pabs un restorāns ar uzmācīgu vīreli, kurš nepārtraukti rīko tikai sev saprotamas loterijas un karaoke, kurās ir vienīgais dalībnieks. Uz kuģa valda totāls skušņaks un Strawberry punša pudele tiek iztukšota mūsu luksusa apartamentos.


Lielā piektdiena, 29. marts

Tagad es saprotu kāpēc par skatu uz jūru ir jāmaksā dārgāk- patīkami pamosties un noraudzīties nesteidzīgās jūras bangu sišanos pret arhipelāga saliņu krastiem… Kamēr biju gulējis, mans telefons bija piebiris ar dīvainiem paziņojumiem no kāda mistiska mobilā operatora, kas apsveic mani ar ierašanos Turcijā skaidrā vācu valodā, kā arī ar ziņojumu no Jāņa, ka izrādās, ka Lieldienās autobusi kursē pēc citiem sarakstiem un, ka nīgrie šoferi bez fiziskas ietekmes nekustot ne no vietas, tādēļ vajagot turpmākās norādes ko darīt. Vienojamies par Sigtunu, kas ir tuvāk Stokholmai un ir mūsu pirmais apskates objekts.

Zviedru robežsargs iekaro mūsu meiteņu sirdis, kā arī pret manu neatbilstību pases bildei izrāda ļoti lielu sapratni, mazums pašam tā gadīsies. Taču muitnieks sāk jautāt visādas dīvainas lietas, par mūsu galamērķi, par vietu, kur nakšņosim un citus, viņaprāt, asprātīgus jautājumus. Šie muitnieki visās valstīs izceļas ar vienveidību- jociņi viņiem vienādi. Atbildam viņam ar taisnību- braucam pie latviešu studentiem Stokholmā izklaidēties, kā nekā Lieldienas, kur gulēsim īstas sapratnes mums nav, jo mūsu draugi solījās visu nokārtot. Bākas vīrs pamirksķināja ar acīm ielaida mūs Zviedrijā, pat neieskatoties bagāžas nodalījumā, kura saturs, iespējams, divas nedēļas sirmo vīru būtu turējis alkohola atkarībā.

Zviedrija mūs sagaida ar saulainu laiku un arī pavadīs ar tādu pašu- tomēr viesmīlīga zeme. Jauki apzināties, ka ir sākušās brīvdienas, un salīdzināt kā ir izmainījusies daba nepilnu 12 stundu attālumā no Baltijas krastiem. Veikali un degvielas stacijas ir aizvērtas, taču mūs tas maz uztrauc- šopingam tiks atvēlēts ne primārais statuss.

Sigtuna pēc aprakstiem ir izslavēta ar to, ka ir pati vecākā, līdz mūsdienām saglabājusies pilsēta ar ļoti dīvainām ieliņām. Iebraucot pilsētā ieraugam, ka vietējā autobusa pieturā, kājas pret sauli izslējis zviln kāds latvietim līdzīgs tips- pēc tuvākas apskates konstatējam, ka tik tiešām tas ir latvietis, atsaucas uz vārdu Jānis un ir pat mans radinieks. Jānis sasola mums Leputriju un ņemam viņu savā pulciņā. Kā pirmo šovu Jānis mums rāda kā var dabūt ārā kafiju no automāta, neievietojot tajā krūzīti. Kafija, jautrības pavadīta, izšļācas uz piparbodītes grīdas, piesaistot citu apmeklētāju uzmanību, Jānis nezin kāpēc izrāda kautrības pazīmes, taču šķiet, ka tas bija mulsums no skatītāju aplausiem. Sigtuna izrādās diezgan parasta pilsētiņa ar kaudzi drupām un izslavētās dīvainās ieliņas atpaliek no dažu labu Latvijas vecpilsētu ielām un vairāk sevī nes vēsturniekam saprotamu vērtību, kā parastam latvju tūristam saprotamo. Ar interesi apskatām Skandināvijā mazāko pilsētas Domi, kas mierīgi ietilptu Braku Annas pirtiņā. Tomēr savdabīgi. Tikpat interesanta šķiet kapsēta ar veco un jauno baznīcu, kurā tieši tajā brīdī notiek dievkalpojums.

Nekad nebija sanācis pabūt Uppsalā, tiešām žēl, jo šī pilsēta mani pārsteidza ar savu šarmu tiklīdz tajā ierados. Neapšaubāmi pilsētā valdīja studentiskas noskaņas un tikai ar nožēlu secinu, ka neatrodos šajā studentu citadelē Valpurģu nakts laikā. Veicam gan katedrāles, kurā ir apglabāti daudz Zviedrijas varenie, gan pils, gan pašas vecpilsētas apskati. Baigi sagribās nolaist ar plostu pa pilsētas kanālu. Daudzkas gribās, taču jādodas tālāk. Pēc Upsalas apskates dodamies uz Gamla Uppsala, paskatīties kādi tad tie vikingu uzkalniņi izskatās. Izskatās viņi tiešām jauki, trīs lieli kalni, kuros pēc aprakstiem zviedru valodā var noprast apglabāti ~ 5. gadsimta vikingu ķēniņi Aūns, Adils un Egīls ar visu pārtiku, kuģiem un sievām. Tālāk seko mazāki kalniņi, bet kas tajos aprakts īstas skaidrības nav. Skaidrības nav arī tapēc, ka informācija ir tikai zviedru valodā un pat suvenīru šhopā nekas derīgs saprotamā valodā nav. Secinām, ka šitā visa padarīšana ir ļoti slepena un ārzemniekiem labāk zināt mazāk, bet interesanti gan… Interesanti ir arī noskatīties kā zviedru onkuļi un tantes spurdz ārā no netālās baznīcas Lieldienu dievkalpojuma (novērojums- senās kulta vietas un baznīcas atrodas blakām), tin ārā maizītes un atpūšas pagānu kapos.

Ja jau esam Lieldienās uzņēmuši pagānu vietu apskates ritmu, tad tikai tādā pašā garā arī jāturpina. Dodamies uz Vasteras, netālu no kura atrodas Anundshogas komplekss. Šeit atrodas pats lielākais apbedījumu paugurs, uzbērts mūsu ēras 1. gadsimtā. Kas te ir aprakts nezina pat paši zviedri, kas padara lietu noslēpumaināku. Pie paugura atrodas arī 5 no akmeņiem izveidoti kuģu silueti, kas apzīmē vietas, kur šie ir aprakti, kā arī no akmeņiem izveidots Karaļu ceļs, pa kuru kādreiz jājuši senie vikingu valdnieki. Kārtējais rūnakmens vēsta, ka šitais akmens ir par godu pašam akmens uztādītājam viņam vēl dzīvam esot. Iedomājos, ka varbūt man pašam arī uzvelt kādu pamatīgu akmeni- uzrakstīt "Smilga rullē!" un pēc 15 gadsimtiem visi domās kas tas tāds par Smilgu bija. Interesanti bija internetā atrast ka zviedri pat rīkojuši orientēšanās sacensības šajās vikingu kapsētā. Netālajā Tibblas labirintā iemēģinam veco vikingu leģendu- glābsim meitenes! Staigājam pa akmenī izveidotajām taciņām un atbrīvojam meitenes no visām likstām. Vareni! Vīrietis glābj pasauli!

Eskilstunā paēdam vakariņas un kamēr vēl gaišs skrienam meklēt pēdējo mūsu šīsdienas apskates objektu- vienu no lielākajiem Zviedrijas rūnakmeņiem, Sigurda rūnakmeni uz kura ir attēlota vesela leģenda. Uzraujamies uz kartes neprecizitātēm, pa lielceļiem novandamies kādus 30 km un beigās maucam pēc saules, kura teju teju norietēs. Atrastais rūnakmens, kas būtībā ir klints šķiet divas reizes skaistāks un iespaidīgāks nekā, ja mēs viņu būtu atraduši uz reiz!

Dienas plāns ir izpildīts, jāķeras pie vakara plāna. Vakara plānā ietilpst draudzības vakars ar baltkrieviem pie kādas glāzītes stipra dzēriena. Tieši grādīgais atraisa gan mūs, gan baltkrievus un stāsti iet vaļā, skatamies "Jackass" un priecājamies, ka esam tikušies. Neizpaliek tosts par namatēvu, par ko saimnieki ir īpaši pateicīgi. Dzimst doma par to, ka nebūtu slikti izmest kādu līkumu ar metro un pie reizes apskatīt naksnīgo Stokholmu. Vietējos paradumus izprotošais Jānis iemāca mūs, ka gar metro biļešu kontrolieri ir jāiet garām ar rietumniekam raksturīgo trulo smaidu un tad neviens neaiztikšot. Tā arī notiek- pēc brīža jau kāpjam laukā no metro un spiežamies cauri narkodīleru pulciņam pie Sergelstorg. Tāda sajūta, ka zviedri ir visi salīduši alās un no savām mītnēm ir izlīduši Stokholmas naktsputni- turki, arābi, izceļotāji no Āfrikas, kas uzvedas diezgan uzkrītoši. Kultūrhusetā notiek repa festivāls un centrālā naktspuntu pulcēšanās vieta. Mūs šo dīkdieņu klātbūtne nesatrauc un mēs veram vaļā savas pudelītes ar uguns dziru un veram maisiņus ar skābiem gurķīšiem, lai nomēģinātu šo visu uz krēsliem Stokholmas centrālajā laukumā. Mūsu inventārs pārsteidzoši ātri izbeidzas un notiek krusta gājiens uz, pēc baltkrievu vārdiem, baigi labo beļģu krogu. Krusta gājiena laikā balto cilvēku sejas praktiski nav sastopamas, taču naktī tukšā Stokholmas vecpilsēta ir pavisam savādāka nekā dienā, tiešām skaista. Beļģu krogs mūs piečakarē un nezkapēc 1 naktī nav vaļā. Nu kur tas redzēts! Pēc nepārbaudītām ziņām nodzerties varot arī Ostmalmstorg uz kurieni arī jautrā kāsī dodamies, tikai šoreiz gar biļešu kontrolieri daži izvēlās neiet un metās pāri caurlaides sistēmām ar barjerskrējēju cienīgu soli. Bet atkal! Nu nav tanī Ostmalmstorgā nekā. Tukšs! Visu izdzēruši… Konsīlijs nolemj doties mājās, ja nav, tad nav! Bet kas tas par metro, kur nedrīkst skriet pa eskalatoru pretējā virzienā! Veču sastājas rindā un skrien. Visi, izņemot Šarļiku… Nu par sekām laikam jau zināt. Nezināt? Nu Jankam pēc eskalatora ieņemšanas trūka viens priekšējais zobs, piekliboja ar labo kāju, par skrambām nemaz nerunājot, brilles gan palika veselas. Pēc juridiskās padomes apspriedes nācās secināt, ka bumbas pat īsti nav kam uzripināt, jo pirms eskalatora stāvēja liels uzraksts "STOP!" un "Jackass" redakcijā neviens necēla klausuli. Līdz ar to pasākumu uzskatījām par slēgtu, ja neskaita 3- kārtēju baltkrievu puiša novešanu līdz kunģa satura atbrīvošanai pēc Šarļika paragdemonstrējumiem balzāma dzeršanā.


Parasta sestdiena, 30. marts

Ups! Galva dulla! Laikam tas no Zviedrijas iespaidiem… Esot jābrauc uz veikaliem staigāties… Ja jau jābrauc, tad jābrauc. Rindas kārtībā ar Šarļiku pieņemam auksto dušu un sākam nedaudz sakarīgāk skatīties uz apkārtējo pasauli. Meitenes aizskrien Ahlens centra tālēs, mēs ar Šarļiku nesteidzamies. Vēsā angļu lordu mierā saēdamies pieneņu salātus un nesteidzīgi slājam pa bodēm, līdz atrodam to, kas bija vistuvākais tā brīža noskaņai- mūzikas bode! Super! Austiņas uz ausīm un aiziet DISKO!!! Rezultātā nopērku 8 CD un esam veiksmīgi nolauzuši iepirkšanās tūrei atvēlētās stundas. Paspējam uzzvanīt Jānim un pastāstīt, ka Stokholmā ir atvēries jauns eskalators un lai tik laiž šurp, par ko viņš nedaudz apvainojās…

Satiekam meitenes, kurām vaigi sārti no iepirkšanās drudža- esot iepirkušas viskautko labu, mums gan tā īsti nav ar ko palielīties. Nekas. Dodamies cauri vecpilsētai, šoreiz dienā, daudz cilvēku, bet tāpat jauki. Lēnā solītī nonākam līdz Djurgardens salai, kur atrodas mūsu nākamais apskates objekts- Skansens. "Skansen"- tas ir Stokholmas lepnums un visiem ekskursantiem uz turieni esot jādodas noteikti. Atceros, ka Norvēģijas brauciena laikā mēs pie Skansena ieejas dzērām alu un par tā apmeklējumu tā īsti neraizējāmies. Šoreiz gan dosimies iekšā ievērtēt. Tēlaini izsakoties, Skansens ir mūsu Brīvdabas muzejs reizināts ar 4 plus mūsu Līgatnes zvēriņu parks, saspiests ļoti mazā teritorijā. Pa lauku sētām tekalē bērniņi un izbrīnīti rāda uz vistiņām un auniem, kas tikpat izbrīnīti blenž pretī. Latvietim šis viss pasākums varētu nešķist interesants, jo gan arhitektūra, gan zvēriņu sastāvs ir līdzīgs jau Latvijā redzētajam, protams Skansenā tas viss ir pasniegts ar rietumniecisku vērienu. Man visinteresantākās šķita Skansena pašas beigas- uzceltā veclaicīgā pilsētiņa, ar savu ieliņu tīklu, darbojošos beķereju, metāllietuvi, smēdi un stikla pūtējiem, kurus visus var apskatīties darbībā, kā arī iegādāties viņu sagatavotos suvenīrus. Tomēr vērts bija iegriezties.

Otru Djurgardens slavenāko objektu- Vāsas muzeju nepaspējam apskatīt, jo līdz apskates beigām ir atlikušas tikai 5 minūtes… nu es jau biju te bijis, bet pārējiem nesanāca. Tad nu cenšamies paspēt uz Antona Korbijna fotoizstādi Kultūras namā, taču arī tā jau ir aizklapēta. Mierinājums ir tāds, ka būs arī rīt vaļā. Toties turpat pie Kulturhuseta iet vaļā tusiņš- palestīnieši vicinās ar karogiem un bļauj ka Šarons ir slepkava (Šaron, murderer!). Sirdī jūtu viņiem līdz, taču viņu paskats manī uzticību neievieš… galvā iešaujas doma, ka kāds vēl sadomās veikt pašsadedzināšanās aktu, kā tas dzirdēts, vai profilaksei uzraut kādu bumbu gaisā. Par laimi ekstrēmistus nemana, un visa Stokholmas arābu diaspora sastājas rindā, un policijas pavadībā aizmaršē pilsētas ielās.

Ķeramies pie vakara izklaides daļas un ejam pastaigā pa vakarīgajām vecpilsētas ieliņām un izvēlamies kādu klusu kafejnīcu, kurā atpūsties. Drīz vien tādu atrodam, ieslīgstam snobiskās sarunās par tiem tur ārā, kas nejēdz normāli atpūsties. Iegādājos pudiņu, kas izrādījās kautkāds zviedru nacionālais sacepums, pilns ar visādām samaltām zivīm… interesanti un garšīgi. Ar to mums nepietiek un meklējam kādu bāru. Apstaigājot vecpilsētas restorānus, konstatējam, ka te viss nav kā pie mums. Restorāni pārpildīti ar kungiem smokingos un dāmām vakarkleitās un dimantos. Tā vien prasās parādīt viņiem logā pliku dibenu un laisties! Meklējot kādu krodziņu, atklājam ka atliek tikai novirzīties par pāris šķērsielām no Vasterlanggatan, lai Stokholmas vecpilsēta kļūtu divreiz skaistāka. Ieliņas cilvēka platumā vakara gaismā apbur. Netālu no Stor torget atrodam to, kas mums bija vajadzīgs. Mums saprotamo bāru, kas atrodas zem zemes veca cietuma telpās. Sēžam zem velvēm un baudam to, ka krogā esam vieni un līdz ar to apkalpošana excelenta. Mums pa blatam piedāvā arī stipro alu, kas dzērienu kartē netika uzrādīts. Pasūtam pildītas pankūkas un gulaša zupu. Kā mājās, bet tomēr Zviedrijā. Jauks vakara noslēgums.


Pirmās Lieldienas, 31. marts

Esam beidzot daudzmaz izgulējušies. Šodien plānā Stokholmas arhipelāgs ar Sandonas saliņas apmeklējumu, kurā tad arī grasāmies dauzīt savas Lieldienu oliņas. Paķeram līdzi arī Klibo Jāni, lai viņam arī tas skats uz dzīvi kļūtu nedaudz gaišāks.

Tuvojoties, pa mazu saliņu virteni, ostas pilsētiņai Stavsnas, no kuras gatavojas prom doties mūsu prāmītis, abās pusēs ceļam sāk pavērties aizvien jaukāki skati, saliņu stāvajos krastos noenkurojušās neskaitāmas jahtas, kā arī jūtams atklātas jūras tuvums. Priekā par gaidāmo jūras ceļojumu un daiļo skatu pa logu, nepamanu, ka ceļš pa saliņām veido nevis slēgtu apli, bet tajā ir pārrāvums un viņš vienkārši beidzas jūrā. Tā nu stāvējām jūras malā, ceļa galā un priecājāmies, ka jābrauc 10 km atpakaļ. Uz savu kuģīti loģiski, ka nepaspējām, mēs ta paspējām, nepaspēja Šarļiks, kurš parkoja automašīnu. Toties veiksmīgi piefraktējāmies pie zviedru pensionāru grupiņas, kuri bija noīrējuši jūras taksometru. Stundas brauciens un esam klāt uz Sandonas saliņas, kas atrodas pašā arhipelāga A malā, mazā Sandhamnas pilsētiņa uz salas ar 100 iedzīvotājiem izskatās tik miniatūra kā Skansenā. Seko 30 minūšu haiks uz vēl mazāku saliņu, uz kuru ved maziņš tiltiņš. Un tad nu arī uz pašas mazākās saliņas mēs vecam savu Lieldienu rituālu- sadauzam un apēdam savas līdzpaņemtās oliņas un noēdam šokolādes zaķi. Uz šīs Sandonas saliņas varētu rīkot orientēšanās sacensības iesācējiem- mežs ir, jūra apkārt ir, pazust var tikai ar jahtu vai kuģīti. Sapriecājušies par izdevušāmies Lieldienām praktiski nokavējam kuģīti, bet man izdotās pierunāt laipno kapteini, ka Jānis, redz, ir klibs un nevar paspēt laikus uz kuģi.

Pēc izklaidēm jūrā mums seko kultūras pasākums- iesim uz Kultūrhusetu skatīties Antona Korbīna foto izstādi. Jānis un Ilze saka, ka esot baigi labais, Depeche Mode imidža veidotājs, ļoti savās fotogrāfijās iemīlējis U2, Red Hot Chilli Peppers. Izstāde mani pārsteidz ar savu piesātinātību ar interesantām fotogrāfijām- tik tiešām bagāta ir cilvēka (ģēnija) fantāzija, lai katru mūzikas un kino zvaigzni parādītu savādākā gaismā. Pie kam zvaigznes spīdēja tādā daudzumā, ka nācās pārcilāt savas mūzikas izpildītāju zināšanas. Šī tik tiešām bija ceļojuma pērle, un atliek tikai nožēlot, ka tādas izstādes neatnāk līdz Latvijai.

Galvas plīst no iespaidiem un manam aicinājumam doties pastaigā pa Stokholmu vairāk nav dzirdīgas ausis, kā rezultātā tiek pieņemts lēmums izlaist ar mašīnu uz netālo no Stokholmas Ekero un Adelso salām. Jautrība sākas tad, kad mēģinām tikt ārā no pazemes stāvvietas- nekādīgi nevar dabūt bomīti augšā, tā mēs tur rikņojām aiz vieniem tādiem pašiem bēdubrāļiem kā mēs, kamēr atradās kāds līdzcietīgs zviedrs, kas mūs iepazīstināja ar jaunākajiem Parkinga tehnikas jaunumiem. Drottninholmas Karaļa pils mūs nepārsteidza, jo tūrisma ceļvežos tika minēts, ka šeit nekā īpaša nebūšot- ja nedaudz uzkoptu Rundāles pils parku, tad mūsu hercoga vasaras rezidence sistu pušu Zviedrijas karaļpāra namu vienā setā. Nuko, par cik stunda ir pagriezta atpakaļ, tad mums ir vesela stunda gaišā dienas laikā, lai vēl ko apskatītu. Dodamies cauri visai Ekero salai uz Adelso, uz kuru mūs pārceļ bezmaksas prāmītis. Pēc brīža jau esam UNESCO aizsargājamā objektā Hovgarden, kas sastāv no sena vikingu pilskalna, ostas, rūnakmeņa un protams vikingu kurgāna. Šķiet, ka trijās dienās esam apskatījuši visu ko varēja apskatīt Stokholmas apkārtnē- galva pilna ar iespaidiem un vēlmi paceļot pa Zviedriju tā nopietnāk, jo lēnām ir sagruvis mīts par to, ka šajā valstī nav ko redzēt. Ja ieskatās tad ir.


Otrās Lieldienas, 1. aprīlis

Nu moins! Piecēlāmies laikus, bet tāpat uz prāmi knapi paspējām. Tā laikam tas ir- celies cikos gribi, tāpat nokavēsi! Prāmim gals jau celās augšup un strādnieks bija aizvēris visus iespējamos vārtiņus, bet ieraudzījuši mūs viss sāka notikties pretējā virzienā. Labi, ka tā. Uz kuģa atrodās vesela latviešu kolonija- kalnu slēpotājs Ciaguns ar svītu, latviešu karatisti un BMX- isti. Konkursā savinnējam kārtis un konfektes. Ārā spīd saulīte un kājas izslējuši uz restorāna krēsliem snaužam skatoties kā kuģis lauž viļnus, gribās jau mājās. Beidzot saprotu ar ko atškiras kajīte dienas reisā no sēdēšanas restorānā. Ierēcas sirēna un zviedrs kautko sāk bubināt mikrofonā- restorānā turpinās sidra pumpēšana un mūzika, kamēr kajīšu iemītniekus dzen ārā, tērpj vestēs un liek tupēt uz trepītēm. Laikam tapēc kajītēs biļešu cena dāgāka. Izkāpjot krastā, igauņu robežsargi mūs iepriecina- taisa mācības, katru mašīnu ņem priekšā 5 robežsargu jauniņie un šefs tiem rāda- "tagad pasaki šoferim, lai visi izkāpj no auto", "tagad liec atvērt bagažnieku!", "tagad liec pumpēties!"… un tā veselu stundu, katru mašīnu. Igauņiem savi prieki, mums savi- būsim mājās par studu vēlāk.

Mājup ceļš paiet jautrā gaisotnē iemēģinot taizemiešu kondzervus (katrs spēja pa vienai ēdamkarotei) un klausoties O.Z.O.L.S roka remiksu.


Izmaksas:

Pica turku picērijā 35-55 SEK, salāti par brīvu
Kafija ielas pārdotuvē 10 SEK
Kafija un pudiņš Stokholmas vecpilsētā kafejnīcā 85 SEK
Gulaša zupa krodziņā Stokholmas vecpilsētā 50 SEK
Veģetāras brokastis Ahlens centrā 75 SEK
Alus Stokholmas vecpilsētā 0.3l 35 SEK
Alus lielveikalā 6x0.5l 35 SEK
Ieeja vikingu svētvietās, katedrālēs- brīva
Ieeja Skansenā- 50 SEK
Ieeja Vāsas muzejā- 70 SEK
Ieeja Antona Korbīna izstādē 40 SEK
Kuģītis Stavsnas- Sandhamn 50 SEK (viens virziens)
Tualetes apmeklējums- 5 SEK
Paldiski- Kappelskar- Paldiski 30- 50 LVL
"Last minute price" studentam vienā virzienā 7.5 LVL
atbalstītāji