OK Purva Bridējs
Ilze Krišlauka, speciāli "Sestdienai"
(Apkopota divos Slovēnijas apmeklējumos gūtā pieredze.)

Alpu saulainā puse.

DOBRODOŠLI v Sloveniji jeb Laipni lūdzam Slovēnijā!
Mazā valstiņa, noslēpusies starp izsmalcināto Austriju, slāvu un vidusjūras kultūru krustcelēs esošo Horvātiju, karstasinīgo Itāliju un saulespuķu zemi Ungāriju, ir viesmīlīga zeme. Jebkurā gadalaikā tā gaida ciemiņus - gan ar lidmašīnām atlidojušos, smalkās viesnīcās un golfa laukumos brīvdienas vadošos, gan ar tūristu autobusiem atbraukušos, gan saviem spēkiem šurp nokļuvušos piedzīvojumu meklētājus un dabas mīļotājus - kalnu taku staigātājus, velobraucējus, laivotājus.

Mūsu 8 cilvēku lielais pulciņš par piemērotāko transporta līdzekli izvēlējās firmā "Varāns" nomāto "Ford Transit" mikroautobusu. Šķietami dārga izvēle, bet reālie izdevumi nebūt nav daudz lielāki kā ar diviem vieglajiem auto braucot. Mazsvarīgas nav iznomātāju sniegtās tehniskās garantijas - varējām būt droši, ka muļķīgas kļūmes dēļ nenāksies nīkt kāda Eiropas ceļmalā. Busiņš nepievīla arī ērtību ziņā - īpaši iekārtotais "Ford" gariem ceļojumiem ir piemērotāks kā lielie autobusi vai vieglie auto. Pat mūsu garkājainākajiem ceļabiedriem nebija iemeslu sūdzēties par šaurību, kas nereti jāpiecieš citos transporta līdzekļos pārvietojoties.

Savu maršrutu plānojām vadoties galvenokārt pēc internetā (www.slovenia-tourism.si) atrodamās informācijas, sekojot slovēņu draugu ieteikumiem un Slovēnijas Tūrisma Informācijas centra atsūtītajos bukletos izlasītā - izsmeļošie apskates objektu apraksti un naktsmītņu saraksti ar visām izmaksām kļuva par neaizstājamu palīglīdzekli Slovēnijas apgūšanā. (arī tos var pasūtīt ineternetā).

Vīnu, upju un kalnu zeme.
Iebraucot Slovēnijā no Vīnes puses, pavisam netālu no robežas atrodas viena no lielākajām Slovēnijas pilsētam - Pohorjes pakalnu un vīna dārzu ieskautā, Dravas upes krastā esošā Rīgas vienaudze Maribora. Skaistā universitātes pilsēta ar lieliski saglabāto vēsturisko centru ir kā neskarta pērle un patīkams atklājums pat pieredzējušam Eiropas tradiconālos tūristu maršrutus izzinājušam ceļotājam. Starp citu - tieši Mariborā atrodas vecākais vīnadārzs pasaulē, tas ir vairāk kā 400 gadus sens.

Tālākais mūsu ceļs gar zaļo Dravas ieleju vijas uz jau savlaicīgi izvēlēto kempingu Savinjas upes krastā, netālu no Lučes pilsētiņas. Lai arī pie Latvijas vēsuma pieradušajiem tūristiem Slovēnijas rudens šķiet mīlīgs kā mūsu zemītes saulainākās dienas, tas ka kempingā esam vienīgie nakšņotāji liecina par to, ka šeit aktīvā tūrisma sezona jau ir garām. Par teltsvietu maksājam SIT 950 katrs. Rīts sākas ar braucienu uz netālu esošo Logarskas ieleju. Mūsu iepriekšējās nakts kempinga saimnieks iesaka doties turp vēl pirms plkst. 6 no rīta, izvairoties no iebraukšanas maksas, tomēr galvenokārt dēļ nespējas tik agri pamest iesildītos guļammaisus, izvēlamies godīgāko iekļūšanas veidu šai paradīzes stūrītī - samaksājam SIT 1000, (vieglajiem auto - SIT 800). Paši slovēņi Logarskas ieleju dēvē par vienu no skaistākajām vietām Eiropā, un viņi neko daudz nepārspīlē. Pamatīgu kalnu grēdu ieskautās ielejas galā atrodas viens no augstākajiem Slovēnijas ūdenskritumiem - Rinkas ūdenskritums. Drosmīgākie uzkāpj līdz pat tā sākumpunktam.

Netālajā Lučē cenšamies sameklēt kādu ēstuvīti, diemžēl iestādījumi ar uzrakstiem BAR vai BISTRO neko vairāk par dzērieniem nesola. Kādā pansijā ieturam karaliskas pusdienas, par tām gan samaksājot SIT 2500 katrs. Toties palutinām sevi gan ar zirga gaļas šnicelēm, gan mežkuiļa kotletēm un protams tradicionālo ķiploku zupu. Slovēņu nacionālais ēdiens, latvieša vēderam ierasto kartupeļu aizstājējs (mīklas izstrādājums, kaut kas vidējs starp čehu knēdeļiem un itāļu makaroniem, kura nosaukumu tā arī nespēju atcerēties), īpašu atzinību negūst.

Tālākais ceļs pa ļoti šauru, grantētu un nervus kutinošu celiņu uzved kalnos, lai pēc tam aizvītos Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas virzienā.

Ļubļana ar aptuveni 300 000 lielo iedzīvotāju skaitu ir viena no mazākajām Eiropas galvaspilsētām, taču no lielajām metropolēm atšķiras ar savu nesteidzīgo un mierīgo gaisotni. Diemžēl šai pilsētā neizdodas uzkavēties pietiekoši ilgi lai to iepazītu, bet vēsturiskās celtnes un Ļubļanas aptuveni 1000.gadus vecais cietoksnis ir apskatīšanas vērts.

Sekojot slovēņu draugu ieteikumam par nākamo pieturas punktu izvēlamies Bledas pilsētiņu netālu no Triglava nacionālā parka. Lai arī Bleda tulkojumā no slovēņu valodas nozīmē "bāls", mazās pilsētiņas krāšņums varētu kļūt par vilinājumu ikvienam ceļotājam. Par nelielu samaksu (SIT 500) nokļūstam 1004.gadā būvētās, 100 m virs līdzās gulošā ezera līmeņa esošās Bledas pils pagalmā, no kura paveras skats uz Slovēnijas zaļajiem pakalniem, mazo Bledas pilsētiņu un ezeru ar saliņu uz kuras atrodas baznīca. Pati pils vairāk kā 800 gadus ir bijusi Dienvidtiroles bīskapa mītnes vieta, vēlāk tā ir izmantota kā Dienvidslāvijas karaliskās ģimenes vasaras rezidence.

Mūsdienās Bleda ir kļuvusi par iecienītu atpūtas vietu. Tās vārds nav svešs arī sporta līdzjutējiem - tieši šeit mūsu hokeja izlase izcīnīja tiesības spēlēt B grupā, bet līdzās esošās Pokļukas sniegotajās trasēs savus spēkus un atbalstītāju nervus ik gadus pārbauda mūsu biatlonisti.

Triglava modrā acs.
Līdzās Bledai atrodas viens no lielākajiem Eiropas Nacionālajiem parkiem - Triglava Nacionālais Parks. Pats Triglavs - 2864 m augsts kalns ar trīs virsotnēm ir kļuvis par Slovēnijas nacionālo simbolu un attēlots arī valsts karogā. Sena slāvu leģenda vēsta ka tā virsotnes simbolizē trīsgalvainu dievu, kurš ar visu redzošām acīm pārrauga Zemi, Debesis un Pazemes pasauli. Turpat, Bohinjas ezera krastā atrodas arī mūsu izvēlētais kempings. Esam nepatīkami pārsteigti par cenām - SIT 1600 no cilvēka, par iespēju uzcelt savas teltis uz piekrastes akmeņiem. Pieprasītā summa mums liekas nepamatoti augsta. Sasaucam stratēģisko apspriedi un nolemjam nakšņot netālu esošajā atpūtas vietā, tā paša Bohinjas ezera krastā. Uz tur izvietotajām zīmēm noskaidrojam, ka teltis celt šai vietā ir aizliegts, taču šķietamu risinājumu atrodam - tā kā vakars ir silts un mierīgs, izlemjam gulēt zem klajas debess, cerot apvest ap stūri vietējos kārtības sargus. Jau pēc brīža dzidrā Bohinjas ezera krastā uz prīmusiem burbuļo katliņi ar makaroniem, un pusnaktij tuvojoties zem Slovēnijas zvaigžņotajām debesīm sev guļvietas ierīko bariņš dullu latviešu.

Rīts sākas visai nepatīkami - no mugurpuses atskan možš "Dobro jutro! Slovenska policija, kontrolj dokumentov! ". Sākumā neviens nereaģē uz bruņotā un formā tērptā vīreļa klaigāšanu, viņam nākas brītiņu pagaidīt kamēr kāds no mums tomēr atver acis un attopas, ka tie nav mūsu puišu kārtējie jociņi, bet gan īsts slovēņu policists. Esam pamanīti. (nez vai tur vainīgs būtu mums tieši pretī esošais visuredzošais Triglavs?). Pēc nelielas skaidrošanās piekrītam samaksāt soda naudu par nakšņošanu neatļautā vietā - 2500 SIT katrs. Tā kā esam tik daudz, mums tiek iedota grupas atlaide - savādāk nāktos maksāt divreiz lielāku naudas summu. Sākumā noskaņojums nav visai labs, bet jau drīz vien vienojamies, ka samaksātā naudas summa bija šīs skaistās nakts vērta.

Ardievas ieročiem.
Par nākamo Slovēnijas dabas sagādāto pārsteigumu kļūst brauciens pa Sočas upes ieleju. Tā atrodas posmā no Triglava nacionālā parkā līdz Itālijas pierobežā esošajai Novo Goricai, un veido vienu no skaistākajām Slovēnijas ainavām. Pirmā pasaules kara laikā tur atradās Sočas frontes līnija, kas prasīja aptuveni 1 miljonu cilvēku dzīvību. Šis laika posms ir atspoguļots Ernesta Hemingveja romānā "Ardievas ieročiem", tajā gan Kobaridas pilsēta, nodēvēta par Kaporetto. Izrādās, pa Hemingveja takām paklejot gribošajiem nebūt nav jādodas uz mūžīgo svētku pilsētu Parīzi vai Pamplonas fiestu Spānijā, savos darbos viņš ir iemūžinājis arī daļiņu Slovēnijas.

Laipni lūgti bezgalībā.
Viena no Slovēnijas raksturīgākajām iezīmēm ir tās neskaitamie pazemes alu labirinti, šīs mazās zemītes teritorijā esot saskaitītas 6700 alas. 110 no tām ir atvērtas apmeklētājiem. Arī mūsu tālākais ceļš ved uz vienu no tām - uz Postojnu, lai ienirtu Eiropas skaistāko stalaktītu alu brīnumainajos labirintos.

"Immensum ad antrum aditus"- Ienāc, ceļiniek, šajā bezgalībā! Tāds uzraksts ir lasāms pie alas ieejas. Tūrisma ceļvedis brīdina, ka gaisa temperatūra šajās pazemes takās nepārsniedz 8 grādus. Saģērbjamies labi silti, nopērkam biļetes par 1900 SIT, (studentiem 900 SIT), un mazs vilcieniņš kopā ar pamatīgu dažādās valodās runājošu tūristu baru ieved mūs alas dziļumos. Divu miljonu gadu gaitā, pilienu pa pilienam veidojošos stalaktītu un stalagnītu filgrānais skaistums savus pirmos apjūsmotājus ir sagaidījis jau 1819.gada, tur pabijuši vairāk kā 26 miljoni ziņkārīgo. Taisnība ir mūsu angliski runājošajam gidam - noslēpumainajos labirintos tiešām zūd jebkura telpas un laika sajūta. Nedaudz vairāk kā stundu garā ekskursija jau ir galā, bet šķiet, ka pazemē esam tikai pārdesmit minūtes.

Turpat netālu iekārtojamies komfortablā kempingā (SIT 2750 par vietu jaukā mājiņā), kura teritorijā atrodas ieeja vēl vienā alā - Pivka Jama. (Pivkas Ala) . Jau tumsā braucam lūkot netālu esošo Predjamas pili (Predjamski Grad). 12. gadsimtā buvētā, 123 m augstās klints viducim gluži kā bezdelīgu ligzda pielipusī, leģendām apvītā un vakara tumsā izgaismotā celtne izskatās mazliet nereāla. Zem tās vijas sarežģīti pazemes eju varianti ar vairākām slepenām izejām un nepārtrauktu tekoša ūdens piegādi, padarot šo pili ar spēku praktiski neiekarojamu

Mūsu Slovēnijas brauciens ir gandrīz galā. Pirms došanās uz Itāliju, iegriežamies vēl vienā pasaules mēroga apskates vietā - UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā esošajās Skočjanskas alās . Tā ir 11 savstarpēji saistītu alu sistēma ar fantastiskām pasāžam, galerijām un dabiski veidotiem tiltiņiem, cauri alai plūst Rekas upe, kura savu pazemes ceļu turpina līdz pat Triestes līcim Adrijas jūrā. (Ieeja SIT 1500, studentiem SIT 700).

Esam apskatījuši vai visu mazo valstiņu, un šķiet Slovēnijā nav tādas vietas, kurā negaidītu kāds pašas dabas veidots pārsteigums. Jāpiekrīt kādai tūrisma ceļvedī pamanītai frāzei - "atvainojiet par banalitāti, bet Slovēnijas skaistumā ir kaut kas no visbrīnišķigākās pasakas…"

Naudas lietas
Naudas vienība - Tolārs
1000 SIT = 4,4 USD = 2, 45 Ls

Alus - SIT 100-150
Tase kafijas - SIT 100-150
Pastmarka uz Latviju - SIT 70; pastkartes SIT 80-110
Pusdienas - SIT 500 (mazā pica) - SIT 2500 (kārtīgas pusdienas)
Nakšņošana - SIT 950 (teltī) līdz SIT 2750 (bungalovā)
Dažviet papildus var tikt paprasīts tūristu nodoklis - 50 SIT
Par automašīnu stāvvietām, arī par braukšanu pa lielajiem ceļiem jāmaksā.
Degviela - 159, 2 SIT (dīzeļdegviela), 162, 7 SIT (Super degviela)
Autobusa īre - Ls 30 diennaktī (ja ņem vismaz uz 21 diennakti)
Norēķinu kartes (arī Maestro) ir derīgas
Sazināšanās valoda - vācu, ar angļu var nepietikt.
Attālums - Rīga-Varšava-Vīne- Maribora - apt. 1590 km
atbalstītāji